89% no aptaujātajiem būvniecības speciālistiem uzskata, ka jaunāko tehnoloģiju iespējas un digitalizācija Latvijā būvniecības nozarē netiek izmantotas pietiekamā apmērā, norāda BIM Solutions pārstāve Inga Vītola.
Jau mēnesi norisinās aptauja par būvniecības tirgus digitalizāciju Latvijā – Lielā BIM Skaitīšana. Kā skaidro Vītola, BIM – «building information modeling» jeb būves informācijas modelēšana – ir process, kas iekļauj būves fizisko un funkcionālo raksturīgo pazīmju digitālā attēlojuma veidošanu un pārvaldību.
Aplūkojot aptaujas starprezultātus redzams, ka par BIM ir dzirdējuši lielākā daļa un uzskata, ka BIM Latvijā ir aktuāla tēma – šobrīd tie ir 88% aptaujas dalībnieku. 76% zina vai ir dzirdējuši par būvniecības projektiem Latvijā, kuros tiek pielietots BIM process, piedalījušies šādos projektos ir 47% respondentu.
Iemesls, kādēļ tehnoloģiju apguve novērteta tik zemu, redzams aptaujas sadaļā par digitalizācijas kavēšanās iemesliem, teic Vītola. Visvairāk jauno tehnoloģiju apgūšanu kavējot esošā darbaspēka kompetences trūkums un nepietiekama jauno speciālistu sagatavošana mācību iestādēs, norāda BIM Solutions pārstāve.
«Jautājot par līdzšinējo pieredzi, pārliecinošs vairākums respondentu, kas ir savā ikdienas darbā saskārušies ar BIM norāda, ka lielākais apgrūtinājums ir bijis iesaistīto pušu kompetences trūkums. Kā atziņa, ko pielietot dalībai nākamajos BIM projektos norādīta pieredzējušu partneru piesaiste. Galvenie riski, kas saistīti ar būvobjekta digitalizāciju – esošā darbaspēka zināšanu trūkums,» stāsta Vītola.
Ja arī turpmākajā aptaujas gaitā tendences krasi nemainīsies, Vītola paredz trīs variantus.
Pirmais – gaidīt, kad izglītības iestādes būs gatavas jauno speciālistu sagatavošanai atbilstoši jaunāko būvniecības, tai skaitā BIM tehnoloģiju prasībām un šie jaunie speciālisti būs gatavi iesaistīties darba tirgū. Šis variants aizņems vairākus gadus.
Otrais variants – piesaistīt augsti kvalificētus ārvalstu speciālistus. Šis variants varētu būt optimāls atsevišķiem lieliem projektiem, tomēr vietējo salīdzinoši nelielo projektu attīstībai šis variants var izrādīties nesamērīgi dārgs.
Trešais variants – uzņēmējiem arī pašiem regulāri un aktīvi iesaistīties jauno tehnoloģiju apguvē, vienlaikus ieguldot arī savu artavu jauno speciālistu sagatavošanā, esošo nozares speciālistu mūžizglītībā un sava uzņēmuma tehnoloģiju attīstībā.
«Lai kopā varam novērtēt līdz šim paveikto Latvijā saistībā ar jauno tehnoloģiju apgūšanu, šogad aicinājām pieteikt uzņēmumiem savus BIM projektus skatei. Šo nomināciju plānojam turpināt, lai veicinātu pieredzes apmaiņu saistībā ar BIM, kā arī iedvesmotu uzņēmējus aktīvi iesaistīties jauno tehnoloģiju apguvē, vienlaikus ieguldot savu artavu jauno speciālistu sagatavošanā, esošo nozares speciālistu mūžizglītībā un sava uzņēmuma tehnoloģiju attīstībā,» stāsta Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs
Tā kā pirmo reizi BIM ir iekļauts arī valdības deklarācijā, kur norādīts, ka tiks radīts normatīvais ietvars BIM ieviešanai projektēšanas un būvniecības procesos, arī no valsts puses ir pausts skaidrs atbalsts būvniecības nozares digitalizācijai.