Tuvākajā laikā tiks virzīti grozījumi Ministru kabinetam (MK), kas regulēs dzīvojamo māju sanitāro apkopi legionellas jeb leģionāru slimības baktērijas izplatības novēršanai, vēsta Veselības ministrija (VM).
VM ir izstrādājusi priekšlikumus attiecīgajos MK noteikumos, rosinot noteikt, ka dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums nodrošināt būvnormatīva par ēku iekšējo ūdensvadu noteikto karstā ūdens temperatūras režīmu un temperatūras kontroles pasākumus. Karstā ūdens temperatūrai izdales vietā (tai skaitā katrā dzīvoklī) ir jābūt ne zemākai par 55̊C.
Lai nepieļautu dzīvojamās mājas īpašnieku un citu mājā dzīvojošo personu inficēšanos ar legionelozi, dzīvojamās mājas pārvaldītājam regulāri būtu jāveic ēkas iekšējo ūdensvadu un siltummezglu apsekošana un novērtēšana, kā arī riska faktoru novēršana, vēsta VM.
VM skaidro, ja, konstatējot dzīvojamās mājas ūdensapgādes sistēmā infekcijas izraisītāju klātbūtni, ēkas pārvaldītājam būtu pienākums nekavējoties brīdināt mājas īpašniekus un citus tās iedzīvotājus, sniedzot informāciju par attiecīgo slimību un ieteikumus tās profilaksei, kā arī informēt par pasākumiem, kas tiks veikti, lai novērstu iedzīvotāju inficēšanās risku.
«Normatīvo aktu pārskatīšana, precizējot apsaimniekotāju atbildību un rīcību, novēršot iespējamas inficēšanas gadījumus, ir risinājums, ko sadarbībā ar EM virzīsim apstiprināšanai MK. Tāpat esmu uzdevusi Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) pārskatīt iekšējās procedūras, lai ēku apsaimniekotāju un iedzīvotāju informēšana un brīdināšana notiktu iespējami operatīvākajā veidā,» norāda veselības ministre Anda Čakša.
Portāls veselam.lv pieejamā informācija norāda, ka lielākā daļa no saslimšanas gadījumiem ar legionelozi jeb leģionāru slimību šogad konstatēti Rīgā, informēja SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Šogad ir ar leģionāru slimību reģistrēti astoņi gadījumi – Rīgā, Jūrmalā, Stopiņos un Aizkrauklē, vēsta portāls.
Kā norādīja Perevoščikovs, SPKC novērojumi liecina, ka legionellas baktērijai nav viens perēklis. Par to liecina tas, ka pa trim no Rīgā konstatētajiem gadījumiem fiksēti Rīgas Vidzemes un Zemgales priekšpilsētās, bet pa vienam – Kurzemes un Centra rajonā.
Neskatoties uz reģistrēto gadījumu skaitu, Latvijā kopumā saslimstība ar legionelozi neesot augsta, norādījis Perevoščikovs.
Jau ziņots, ka ir legionellas baktērija var izraisīt saslimšanu ar legionelozi – relatīvi retu infekcijas slimību, kura bieži norit kā pneimonija (plaušu karsonis). Lai izvairītos no iespējamas inficēšanās dzīves vietā VM atgādina: karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos. Tāpat jāseko tam, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zem +20̊C, bet karstā – virs +50̊C (aptuveni vienas minūtes laikā ūdeni notecinot būtu jātek šādam ūdenim). Svarīgi ir regulāri veikt dušu galviņu tīrīšanu no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī dezinficēt, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus vai ieliekot verdošā ūdenī. Vismaz reizi nedēļā dažas minūtes būtu jātecina ūdens krānos un dušās, kas tiek reti izmantoti. Tas jādara arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošas prombūtnes, par piesardzību stāsta VM pārstāvji.
BNN iepriekš vēstīja, ka Aizkraukles novada pašvaldība saņēmusi pirmos signālus par iespējamu leģionāru slimības jeb legionelozes inficēšanās gadījumu kādā no Aizkraukles pilsētas daudzdzīvokļu namiem.
Kopš jaundzimušais Markus 10.februārī tika aizvests uz slimnīcu, Aizkraukles dzīvoklī neviens no ģimenes nav bijis. Mazulis saslimis ar bīstamo legionellu, tautā dēvētu par leģionāru slimību, saslima 13 dienas pēc dzimšanas. Bērna ģimene – vectēvs un tētis runājuši par notikušo ar TV3 raidījumu Bez Tabu.
Raidījumā teikts, ka ģimene vērsusies arī policijā pret pašvaldību saistībā ar karstā ūdens temperatūru mājā.
Ref: 225.000.103.231