Baltijas apdrošināšanas tirgus Eiropas mērogā kļūst arvien interesantāks, un tas nozīmē, ka arī Latvijai ir kur augt. Tā Rīgā notikušajā starptautiskajā apdrošinātāju konferencē Apdrošināšana un pārapdrošināšana Baltijā 2016 sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.
«Eiropas attīstītajās valstīs tirgus aug par pāris procentiem gadā, mūsu – aptuveni par pieciem procentiem ik gadu. Domāju, ka nākamajos gados šī izaugsme turpināsies. Baltijas apdrošināšanas tirgus Eiropai kļūst arvien interesantāks, mums ir kur augt,» pauda Abāšins.
Tirgus te ir kompakts un tehnoloģiski ļoti attīstīts, tomēr, kā uzsvēra Abāšins, inovatīvajām lietām šeit nav visu priekšnoteikumu, lai attīstītos. «Apdrošināšanas nozare stāv nopietnu ar jaunā laikmeta tehnoloģijām saistītu izaicinājumu priekšā, kad ir jāsaprot – kā strādāt šajos apstākļos? Īpaši sharing economy kontekstā, kad, piemēram, vienu mašīnu izmantos nevis viens cilvēks, bet neierobežots skaits cilvēku. Pēc dažiem gadiem pa ielām pārvietosies Google cars bez autovadītājiem – kā tad darbosies apdrošināšana? Tie ir jautājumi, par kuriem ir jādomā jau šodien,» potenciālos problēmu jautājumus ieskicēja LAA vadītājs.
Eiropas Apdrošināšanas Aktuāru asociācijas vadītājs Esko Kivisari norādīja, ka Eiropas sabiedrība dzīvo «samērā neprognozējamā laikmetā, kad viss mainās», tāpēc «apdrošināšanas jomā ir grūti sniegt ilgtermiņa prognozi un ar to ir jārēķinās».
Savukārt Eirop[a atzīts apdrošināšanas jauno tehnoloģiju speciālists Mateo Karbone uzsvēra, ka apdrošinātājiem jāspēj izmantot šā brīža tehnoloģisko progresu, lai sagatavotos situācijai, kas būs pēc 10 vai 20 gadiem. «Vienalga, vai tie būs Google bezpilota auto, jaunākie telemātikas risinājumi automašīnās – apdrošinātājiem ir jābūt laicīgi šai situācijai gataviem,» akcentēja Karbone.
Konferencē īpaša uzmanība bija pievērsta arī krāpniecības un drošības jautājumiem. Piemēram, interesentiem klātienē bija iespēja apskatīt Lietuvas Ugunsdrošības Izpētes centram piederošo Baltijā vienīgo pārvietojamo laboratoriju, kuras aprīkojums ļauj īpaši efektīvi noteikt ugunsgrēku sākotnējo izcelsmes vietu un vielas, kas to izraisījušas. Šīs laboratorijas eksperti vērtējuši arī nesenā Rīgas pils ugunsgrēka iemeslus, jo Latvijā līdzvērtīgas laboratorijas pašlaik nav.
Konferencē galvenie aktualizētie jautājumi bija arī par Eiropas likumdošanas salāgošanu un klientu datu aizsardzību un apdrošināšanas starpniecības uzraudzību.
Uz konferenci Rīgā bija pulcējušies vairāk nekā 200 nozares speciālistu no 15 Eiropas valstīm.
Ref:113.000.103.200517