Šogad 9.maijs ir citāds – ar likumu šis datums visā Latvijas teritorijā tiek noteikts par Ukrainā cietušo un bojāgājušo piemiņas dienu, godinot Krievijas Federācijas uzsāktās militārās agresijas rezultātā cietušos un bojāgājušos Ukrainas civiliedzīvotājus un karavīrus, vēsta lvportāls.
Piemiņas dienas mērķis ir vērst Latvijas sabiedrības uzmanību Krievijas Federācijas uzsāktajai neizprovocētajai militārajai agresijai Ukrainas teritorijā un solidarizēties ar Ukrainas tautu cīņā par savas valsts suverenitāti, neatkarību un teritoriālo nedalāmību (integritāti).
Kā zināms, daudzus gadus 9.maijs ir bijis datums, kurā daļa Latvijas iedzīvotāju ir devušies pie Padomju režīmu slavinošiem pieminekļiem, lai pieminētu Otrajā pasaules karā kritušos padomju armijas karavīrus un svinētu tā dēvētos «Uzvaras svētkus», atzīmējot nacionālsociālistiskās Vācijas kapitulāciju, ar kuru 1945.gada 8.maijā plkst. 23.01 Eiropā (laika starpības dēļ PSRS tas notika 9.maija naktī plkst. 1.01) beidzās Otrais pasaules karš.
Taču Latvijas tautai un valstij šī diena pāršķīra jaunu okupācijas šausmu lappusi – tika sagrauti sapņi par brīvību, rīkota piespiedu kolektivizācija, atņemti dzimtu īpašumi, organizēta izsūtīšana uz Sibīriju, represijas, izpostītas dzīves un ģimenes.
Turpmākajos gados tika mērķtiecīgi lauzts latviešu gadsimtiem kopto tradīciju un dzīvesveida, pašapziņas un gara mugurkauls.
Krievijas Federācija ir PSRS tiesību un saistību mantiniece. Notikumi Ukrainā ir skaļš modinātājzvans, ka totalitāro režīmu 20.gadsimta noziegumi nav tikai šausmu stāsti vēstures grāmatās. Tie ir tepat, mums līdzās, un atsākušies ar jaunu sparu.
Tāpēc pulcēšanās un ceremoniāla ziedu nolikšana pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem uzskatāma par klaju necieņas izrādīšanu tiem miljoniem cilvēku, tai skaitā Latvijas iedzīvotājiem, kuri gājuši bojā vai smagi cietuši PSRS komunistiskā režīma dēļ. Minētās darbības ir arī pašreizējo Krievijas noziegumu pret cilvēci un mieru un kara noziegumu netieša attaisnošana, teikts portālā.