Baltic Data vadītājs: valsts iestādes programmētājiem maksā pārāk lielu algu

Situācija, kad privāto uzņēmumu programmētāji saņem mazāku algu par tiem, kuri strādā valsts sektoros, veicina labāko darbinieku aizplūšanu no inovatīvām firmām uz naudu sadalošo valsts sektoru. Turklāt jāņem vērā, ka reāla nauda tiek pelnīta privātajos sektoros, nevis valsts, tā biznesa ziņu portālam BNN.LV norādījis Baltic Data vadītājs Aivars Arums.

Svarīgākie notikumi Jūsu pārstāvētajā nozarē pēdējā laikā?

Svarīgs nozarei būs Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģiona distributoru – vendoru tikšanās Monako, kas notiks šī gada februārī, kā arī IT nozares izstāde CeBIT no 1. līdz 5. martam Hanoverā.

Vai izjūtat kvalificēta darba spēka trūkumu?

Pēdējā laikā izjūtam lielu darbinieku trūkumu. Šeit ir daudz problēmu. Pirmkārt, daļa cilvēku izvēlas labāk saņemt pabalstu un nestrādāt. Tā rezultātā viņiem vēlāk darbu atrast ir grūti, jo IT jomā izejot no aprites ir grūti tajā atgriezties, jo viss strauji mainās. Pašlaik mēs paplašināmies un mums trūkst darbinieku. Mums piesakās ļoti daudz kandidātu, bet lielākā daļa no viņiem mums neder, jo, vai nu nav atbilstoša izglītība, vai atbilstoša darba pieredze. Mums ir sadarbība ar vienu vācu firmu, kura strādā SAP (Software Solutions and Aplications) konsultēšanas jomā. Dažu gadu laikā tā no 80 darbiniekiem ir izaugusi līdz 200. Viņi aicina piedāvāt kandidātus no Latvijas. Diemžēl, nav tādu kuri prastu vācu valodu. Līdz ar to šajā firmā pašlaik strādā tikai divi latvieši, bet viņi abi ir beiguši universitāti Vācijā.

Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Izmaiņas kases sistēmās, proti, sistēmas, kur ieņēmumu kontroli veic nevis ar vienkāršu kases aparātu, bet ar datoru, būtu jāatsakās no prasības pēc fiskālās atmiņas, kura summē visu darījumu kopējo vērtību. Kases sistēma ir uzņēmuma vadības instruments, lai ar to kontrolētu uzņēmuma ienākumus un tādā nozīmē tas pilnībā sakrīt ar VID interesēm. Līdz ar to papildus fiskālā atmiņa nav nepieciešama, jo tā ļoti ievērojami sadārdzina kases sistēmas, tādēļ Latvijas uzņēmumiem nav iespējams nopirkt modernas sistēmas vai tās komplektēt pašiem, bet jāpērk tikai tās, kuras VID sertificējis.

Ja valsts iestādes vēl arvien var programmētājiem piedāvāt labāk apmaksātu darbu nekā privātās IT firmas, tad valsts iestādes, manuprāt, maksā programmētājiem pārāk lielu algu. Nevajadzētu būt tā, ka privāto uzņēmumu darbinieki, kuri naudu reāli nopelna, saņem mazāk nekā valsts uzņēmums, kurš reālu naudu nepelna, bet izmaksā algās ar nodokļu palīdzību iekasēto. Tas sekmē labāko darbinieku aizplūšanu no innovatīvām firmām uz naudu sadalošo valsts sektoru.

Kā krīze ietekmēja jūsu pārstāvēto nozari?

Krīzes ietekmē daudzi uzņēmumi bankrotējuši, tomēr, runājot, tieši par mūsu uzņēmumu situācija 2011. gadā uzlabojusies. No mūsu (Baltic Data) bijušiem darbiniekiem krīzes laikā uz ārzemēm aizbraukuši tikai tie, kuri to darīt bija kredītu spiesti. Ārzemēs viņi nestrādā IT jomā. Valodas nepārzināšanas dēļ viņi nonāk zemāk kvalificētos darbos. Problēma ir tajā, ka valdībai nav skaidra plāna par IT jomu, tāpēc ir ļoti grūti plānot uzņēmējdarbību un no krīzes atgūties.

Kad Jūsu uzņēmums varētu sasniegt pirmskrīzes rādītājus?

Mēs tos sasniegsim dažu gadu laikā. Te gan jāņem vērā, ka mūsu uzņēmums ir kļuvis lielāks. Ja mēs būtu tāda paša izmēra kā pirms krīzes, tad pirmskrīzes rādītāju sasniegšanai būtu nepieciešams ilgāks laiks. Izmantojām krīzi lai paplašinātos, jo mums pilnībā nebija kredītu.

Kā Jūs vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?

Valsts darbiniekiem būtu jārūpējas par valsts interesēm. Domāju, ka premjers Dombrovskis ir labs piemērs, kurš atstāja ievērojami labāk apmaksātu darbu lai grūtā brīdi tomēr strādātu Latvijas labā. Vēlētājiem jārūpējas lai valdībā nestrādātu tie, kuriem pašiem savas lietas nav kārtībā un kuri tās mēģina kārtot uz valsts rēķina.

Ja nodokļu celšana radīja tik lielu pelēko ekonomiku, ka to apkarot praktiski nav iespējams, bez tam apkarošana prasa resursus, tad labākā metode pelēkās ekonomikas samazināšanai ir pretēja darbība, tas ir nodokļu samazināšana. Pats svarīgākais, manuprāt, ir prasmīga iekasēto nodokļu tērēšana. Ja valsts iedzīvotāji redzēs, ka tas notiek saprātīgi, nauda netiek izzagta utml., tad apstāsies aizbraucēju plūsma un cilvēki būs gatavi maksāt valsts darbības uzturēšanai nepieciešamos nodokļus.