Baltijas valstu, Polijas un Rumānijas valstu līderi kopīgā vēstulē Šarlam Mišelam (Charles Michel) un Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai (Ursula von der Leyen) aicinājuši ES līmenī daudz aktīvāk iesaistīties kopīgas Eiropas vēstures izpratnes veidošanā, lai cīnītos pret Krievijas īstenoto propagandu un dezinformāciju, attaisnojot tās brutālo un necilvēcīgo karu Ukrainā, informē Valsts kanceleja.
Vēstulē norādīts, ka Krievijas agresija Ukrainā liecina par autoritārisma uzplaukumu, kas atstāj novārtā un pat mēģina iznīcināt starptautiskos noteikumos balstīto kārtību.
Šis karš ir satraucošs atgādinājums par 20.gadsimta pagātni, it īpaši par noziegumiem, ko pastrādājuši divi nežēlīgi totalitārie režīmi Eiropā – nacisms un komunisms.
Baltijas valstu, Polijas un Rumānijas amatpersonas skaidro, ka pašreizējā Kremļa režīma ideoloģijas fons un saknes daudzos gadījumos atspoguļo nesenās Krievijas priekštečus – PSRS un Krievijas impēriju.
Krievija nekad nav nosodījusi padomju noziegumus, un tās pašreizējā vadība tolerē un pat entuziastiski atbalsta padomju mantojumu.
Vēstules autori uzskata, ka tādēļ ir nepieciešams pastiprināt centienus ES līmenī, lai cīnītos pret Krievijas mēģinājumiem pārrakstīt vēsturi un izmantot totalitāro režīmu naratīvus kara pret Ukrainu kontekstā, izmantojot juridiskos, politiskos un izpratnes veidošanas instrumentus. Bez precīza, godīga pagātnes vērtējuma nebūs iespējams efektīvi novērst turpmākos noziegumus Eiropas kontinentā vai izmeklēt pašreizējos noziegumus Ukrainā.
«Demokrātiskā pasaule ir izlēmīgi nosodījusi nacistu režīmu un saukusi pie atbildības tā līderus un vainīgos. Rūgtās nacisma mācības un režīma pastrādātie noziegumi ir kļuvuši par obligātu vēstures mācīšanas sastāvdaļu mūsu izglītības sistēmās. Tajā pašā laikā atmiņai un zināšanām par padomju noziegumiem vēl ir jāatrod sava īstā vieta eiropiešu apziņā,» norādīts vēstulē.
Tāpat valstu līderi pauž, ka pašlaik vairāk nekā jebkad ir vajadzīga skaidra un tālredzīga vadība, lai visā ES popularizētu Eiropas atceres stāstus, kam galu galā jākļūst par visu dalībvalstu nacionālo izglītības programmu sastāvdaļu.
ES ir pozīcijā, lai uzņemtos koordinējošo lomu, turklāt šāds žests būtu ļoti būtisks, ņemot vērā nepieredzētu Krievijas dezinformācijas līmeni, tostarp par Eiropas vēstures jautājumiem.
Vēstules autori norāda, ka pēdējos gados ir sperti nozīmīgi soļi Eiropas līmenī, izveidojot Eiropas atmiņas un sirdsapziņas platformu, tomēr ES varētu darīt vairāk, nodrošinot platformai nepieciešamos politiskos un finanšu resursus. Baltijas valstu, Rumānijas un Polijas valstu vadītāji uzskata, ka Briselē būtu jāizveido Eiropas totalitārisma upuru piemiņas memoriāls.
Vēstuli parakstījuši Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda), Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa (Kaja Kallas), Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis (Mateusz Morawiecki) un Rumānijas prezidents Klauss Johannis (Klaus Iohannis).