36% Latvijas iedzīvotāju nav pietiekamas finansiālās iespējas veidot uzkrājumus vecumdienām visos pieejamajos pensiju līmeņos, tai skaitā arī brīvprātīgās iemaksas pensiju 3.līmenī. Turpretim Lietuvā līdzekļu šādiem uzkrājumiem nav 25%, bet Igaunijā tikai 18% respondentu, atklāj Baltijas valstīs veiktā *Luminor aptauja.
Taču finansiālie apsvērumi nav vienīgais iemesls, kādēļ Baltijas valstu iedzīvotāji neveido uzkrājumus.
Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto (35%) Latvijā atzina, ka neveido uzkrājumus, jo neuzticas pensiju sistēmai. Taču Lietuvā un Igaunijā šie rādītāji ir pat vēl lielāki – 44% un 47%. Galvenokārt tieši tas arī šo valstu iedzīvotājus attur no līdzekļu uzkrāšanas pensiju fondos. Tikai 3% latviešu, 5% lietuviešu un 4% igauņu finanšu uzkrājumus neveic, jo uzskata, ka viņiem jau šobrīd ir pietiekami daudz līdzekļu pensijas vecumam, secina bankā.
«Uzticēšanās priekšnoteikums ir stabilitāte, līdz ar to nepārtrauktas pensiju reformas var nelabvēlīgi ietekmēt iedzīvotāju viedokli. Tas arī izskaidro, kādēļ neuzticība pensiju sistēmai Lietuvā un Igaunijā ir izteiktāka, nekā Latvijā. Lietuvā tikai šogad tika pabeigta pensiju reforma, savukārt Igaunijā reforma šobrīd vēl ir procesā,» skaidro Luminor pensiju produktu vadītāja Eva Viļumsone.
Lasiet arī: No nākamā gada pieaugs minimālās pensijas apmērs
Lai gan pēdējā laikā publiski pieejams arvien vairāk informācijas par pensiju fondiem, Baltijas valstu iedzīvotājiem joprojām par tiem trūkst izpratnes. Tikai neliela sabiedrības daļa Latvijā (13%), Lietuvā ( 10%) un Igaunijā (12%) uzskata, ka informācija par pensiju sistēmu ir pieejama pietiekamā apjomā, kā arī, ka tā ir sniegta vienkāršā un saprotamā veidā, norāda bankā.
«Ja vēlamies iedrošināt cilvēkus domāt par finansiālo stabilitāti vecumdienās, tad nepietiek tikai ar runāšanu – ir jāveic arī proaktīva darbība. Būtiski jāuzlabo mūsu iedzīvotāju zināšanas un izglītība finanšu jomā jau kopš bērnības, mācot finanšu zinības skolās un augstskolās,» uzsver Viļumsone.
*Luminor pētījums par Baltijas iedzīvotāju paradumiem veikts sadarbībā ar tirgus pētījumu aģentūru Norstat. Pētījuma ietvaros 2019.gada vasarā reprezentatīvā izlasē kopumā tika aptaujāti 3 126 respondenti vecumā no 18 – 65 gadiem (Latvijā – 1 012; Lietuvā – 1 009; Igaunijā – 1 105).
Es labi saprotu cik nevisai izdevusies jaunība man bija Latvijā 20-30 gados. Varbūt apmēram 100 euro varēju iemaksāt 3 līmenī.
Par kâdiem līdzekļiem, ja liela Ventspils uzņēmuma ierindas darbinieka alga knapi pietiek iztikšanai. Toties pašvaldības iestāžu augšgali peldas naudā un dažādos sev piešķirtos bonusos! Nesodāmības apziņa valda valdošajā partijâ ,Ventspilī un tas iedrošina tikpat “droši strādāt” pietuvinātos! Vai ir dzirdēts, ka kāds būtu sodīts par reāliem pārkāpumiem? Nè, bez šaubām. Kad beidzot kâds sāks kratīt šos iestādījumus?