Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMA) pieprasījušas finanšu ministra Jāņa Reira (JV) demisiju.
Mediķu pārstāvji uzskata, ka Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā 2020.gada valsts budžets ir nekvalitatīvs, necaurspīdīgs un tajā saskatāmas korupcijas pazīmes. Nozares organizācijas uzskata, ka par to politiskā atbildība jāuzņemas Reiram un viņam jāpamet ministra amats.
«Mēs uzskatām, ka process kādā tika izstrādāts un apstiprināts valsts budžets, ir nepieņemams un neatbilst labas valsts pārvaldes praksei. Tas neatspoguļo Latvijas valsts prioritātes un sabiedrības intereses un nav vērsts uz ilgtspējīgu attīstību. Vēl vairāk -–tā necaurspīdīgums un daudzas izmaksu pozīcijas rada bažas, ka valstī joprojām pastāv plaša politiķu protekcionēta korupcija,» komentē LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
Mediķu organizācijas pauž uzskatu, ka Reirs nav izrādījis vēlmi sadarboties ar veselības nozari, un aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) izvērtēt Reira atbilstību amatam.
Lasiet arī: Viņķele: Mediķu spiediens ir nepieciešams, bet nav skaidrs LVSADA protesta vēstījums
Jau ziņots, ka medicīnas darbinieku organizācijas pieprasījušas veselības ministre Ilzes Viņķeles (AP) demisiju. Ceturtdien, 28.novembrī, mediķi atkal dosies protestā pie Saeimas, lai iestātos par veselības nozares finansējuma palielināšanu.
Jau ziņots, ka Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.
Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai, atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.
Sākotnēji mediķu algām tika plānots piešķirt 42 miljonus eiro, tomēr, reaģējot uz nozares augošo neapmierinātību, tika pieņemts lēmums pārskatīt iepriekš atbalstītās prioritātes. Pārskatot nākamā gada prioritātes, kā arī aktualizējot valsts uzņēmumu un centrālās bankas peļņu, izdevies rast vēl 18 miljonus eiro, tādējādi kopumā mediķu algām nākamajā gadā nodrošinot aptuveni 60 miljonus eiro.
Aizsilniece iepriekš paudusi pārliecību, ka 2020.gada budžeta izskatīšanas laikā mediķi tika ignorēti, un tika izmantotas dažādas metodes, lai budžets tiktu izskatīts pēc iespējas ātrāk un bez mediķu izvirzīto problēmu adresēšanas.
Arī iepriekš rīkotā mediķu protesta akcija Viena diena bez ārstniecības personāla nenesa vēlamos rezultātus, un lai gan akcijā piedalījās aptuveni 4 000 medicīnas darbinieku, studentu un iedzīvotāju, joprojām netika panākta garantija par atalgojuma prasību izpildi. Mediķi joprojām turpināja protestēt un visā Latvijā rīkoja akciju Nolaid karogu, iededz sveci! – no 8.novembra līdz 13.novembrim lielākajām slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm un citiem aizdedzot sveces, kā arī pusmastā nolaižot valsts karogu.
Sabiedrība, pretēji mediķu ultimatīvajam prasībām,vēlas situācijas izvērtēšanu,VEselības aprūpes modeļa pārlūkošanu un sakārtošanu,ņemot vērā arī pacientu intereses.Izslēdzot kukuļdošanas iespējas