Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 12. janvārī, konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstījusi Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.
Deputāti arī atbalstīja likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu nosakot divas nedēļas.
FM valsts sekretāres vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa komisijas sēdē skaidroja, ka grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā ir četri mērķi – Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendāciju precizēšana, kā arī jauna kopīgā klientu izpētes rīka ieviešana.
Tāpat no jūlija mainās aizdomīgo darījumu ziņošanas kārtība, jo tiek sākta starptautiskās sistēmas Go AML izmantošana. Patlaban ziņojumi jāiesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam un Valsts ieņēmumu dienestam, kas rada papildu slogu. Grozījumu mērķis ir novērst dubulto ziņošanu.
Ceturtais grozījumu mērķis ir precizēt atsevišķas normas, piemēram, ka uzņēmuma patiesais labuma guvējs nevar būt noziedznieks vai nozieguma līdzdalībnieks.
Lūdzot deputātus atbalstīt likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā, Kļaviņa skaidroja, ka tas nepieciešams, lai grozījumus varētu pieņemt līdz martam, kad Latvijai jāiesniedz kārtējais ziņojums Moneyval.
«Ar šiem grozījumiem mēs varētu demonstrēt, ka Latvija virzās uz riskos balstītu pieeju klientu vērtēšanā, vienlaikus neatkāpjoties no FATF un Moneyval prasībām,» sacīja Kļaviņa.
Skaidrojot kopīgā klientu izpētes rīka nepieciešamību, Kļaviņa norādīja, ka tas likuma subjektiem atvieglos apmaiņu ar informāciju.
Kļaviņa skaidroja, ka likuma subjekti, proti, kredītiestādes, finanšu iestādes, grāmatveži, revidenti, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, izložu un azartspēļu organizētāji, personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus, maksātnespējas procesa administratori, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, virtuālās valūtas pakalpojuma sniedzēji, personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē un citi, kuri ieguvuši informāciju, varēs ar to apmainīties.
«Patlaban dažādos sektoros, kas ir likuma subjekti, no klientiem tiek prasīta dažāda informācija, bet, ja šo informāciju varētu iegūt no citiem avotiem, tas atvieglotu sadarbību,» skaidroja Kļaviņa.
Viņa piebilda, ka kopīgais klientu izpētes rīks var tikt veidots slēgts vai atvērts. Tāpat Kļaviņa norādīja, ka tā uzturēšanu plānots nodot ārpakalpojumā.
Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa uzsvēra, ka jaunais kopīgais klientu izpētes rīks nepaplašina informācijas piekļuves tiesības un tajā tiks apkopota tikai tā informācija, kuru jau patlaban iegūst un kurai likuma subjektiem ir piekļuve.
«Patlaban likuma subjekti ziņas no klientiem pieprasa katrs atsevišķi, bet tās nepieciešams apkopot. Bankas jau tagad apmainās ar šo klientu informāciju. Tāpat jaunajā rīkā netiks palielināts datu apmērs, taču strādāt ar tiem varēs efektīvāku. Tas nozīmē ātrāku klientu apkalpošanu, kā arī mazāku informācijas apmēru, kas tiek pieprasīts no klienta,» sacīja Letiņa.
Grozījumus likumā un to izskatīšanu steidzamības kārtībā komisijas sēdē atbalstīja, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Finanšu izlūkošanas dienests, Valsts ieņēmumu dienests, Latvijas Banka un Finanšu nozares asociācija.
Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā izstrādāti atbilstoši Moneyval novērtējumam par Latvijas progresu tehnisko rekomendāciju izpildē un lai nodrošinātu atbilstību Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijām attiecībā uz likuma subjektu patiesā labuma guvēja atbilstības vērtēšanu.
Ar grozījumiem likumā paredzēts vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu un
turpināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas riskos balstītas sistēmas pilnveidošanu.
Likumprojekts paredz nosacījumus sistēmiska un strukturēta risinājuma – kopīgā klienta izpētes rīka – izveidei.
FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar saviem klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas – kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.
«Patlaban kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir tiesības atzīt un pieņemt citas kredītiestādes vai finanšu iestādes veiktās klienta izpētes rezultātus un, ieviešot kopīgo klienta izpētes rīku, klienta izpētes informācijas apmaiņa kļūs ērtāka un efektīvāka, vienlaikus mazinot administratīvo slogu kredītiestādēm, finanšu iestādēm un citiem,» skaidroja ministrijā.
Ar 2021.gada 1.jūliju plānots būtiski mainīt līdzšinējo ziņošanas sistēmu attiecībā uz informācijas iesniegšanu Finanšu izlūkošanas dienestam (FID).
Paredzēts ieviest īpašu lietojumprogrammu – pilnībā integrētu programmatūras risinājumu, kas īpaši izstrādāts finanšu izlūkošanas dienestu vajadzībām, nodrošinot datu vākšanas, apstrādes, analīzes, dokumentu pārvaldības, darbplūsmas un statistikas funkcijas.
Vienlaikus, veicinot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmas funkcionalitāti, tiks atcelta līdzšinējā paralēlās ziņošanas kārtība. Jaunās ziņošanas sistēmas ieviešanas rezultātā informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā būs iespējams iesniegt, izmantojot vienotu kanālu – iesniedzot ziņojumu par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā FID, kas to nekavējoties nosūtīs Valsts ieņēmumu dienestam.
Lai veicinātu nacionālā regulējuma atbilstību starptautiskajiem standartiem un nodrošinātu, ka noziedznieki un to līdzdalībnieki nevar kļūt vai būt par likuma subjektu – juridisko personu un juridisko veidojumu – patiesajiem labuma guvējiem, kā arī kļūt vai būt par likuma subjektiem, ar grozījumiem ir izvirzītas atbilstības prasības likuma subjektu patiesajiem labuma guvējiem un likuma subjektiem – fiziskajām personām.