Latvijai nav cita ceļa, kā jaunas politiski administratīvas sistēmas veidošana, tādēļ aicinu zinātniekus izvērtēt, kāds modelis šai mazajai netirgus ekonomikas valstij būtu vislabākais, norāda Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Jāmaina sistēma pamatos, kas nodrošinātu atbildību, tās uzņemšanos. Ar tādu pārvaldi, kāda šobrīd ir, nekur tālu netiksim. Tāpat jāpalielina pašvaldību loma, ja gribam noturēt cilvēkus reģionos. Ceru, ka vismaz šīs Saeimas sasaukums pieņems kaut ko daudz vērtīgāku un labāku ilgtermiņā nekā mums ir pašlaik, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Bērziņš.
Viena no pārmaiņām varētu būt deputātu skaita noteikšana izejot no iedzīvotāju skaita Latvijā, lai gan mums klibo iespēja noteikt, cik liels šis cilvēku skaits ir. Tā varētu būt proporcija, ka piemēram, uz 2,5 miljoniem cilvēku ir simts deputāti, uz diviem miljoniem – 80. Mērķis – lai paliek vairāk cilvēku, nebēg projām, rosina prezidents.
Lai profesionāļi saliek pasaules pieredzi kopā, jo arī situācija ir pilnīgi citādāka nekā pirms 90 gadiem. No tā atkarīgi arī tādi jautājumi kā demogrāfija, nodarbinātība, tā Bērziņš.
Vaicāts, par sarunu rezultātiem, tiekoties ar politiskajām partijām, valsts vadītājs uzsvēra: «Mēs ļoti atklāti un labi izrunājāmies ar partijām par esošo sistēmu. Neesmu apmierināts un partijas arī nav apmierinātas. Šiem cilvēkiem jāuzkrāj pieredze, jo šie paši politiķi var uzcelt labāku valsti, viņi ir ieinteresēti to darīt. Nav jēgas rīkot referendumu un atkal atlaist Saeimu. Ja izdosies iekustināt sistēmu, partijas tajā piedalīsies – izpildvarai jābūt ar lielākām tiesībām un citādāk veidotai, partiju loma nemainīsies. Turklāt, ja būs konkrēts priekšlikums par kādu modeli, deputātiem nebūs citu iespēju, kā vienoties par to vai aiziet projām.»
Lūgts komentēt demogrāfisko situāciju Latvijā, Bērziņš uzsvēra, ka nauda nav tā, kas veicina demogrāfiju. To var secināt kaut vai pēc Vācijas pieredzes, kur naudas netrūkst, bet demogrāfiskā situācija ir dramatiska. «Vācijā 20 – 40% jauno cilvēku ir bez darba, kas nozīmē, ka visa izglītības sistēma ir katastrofas priekšā, mēs ražojam bezdarbniekus. Eiropā ir 23 miljoni bezdarbnieku. Ilglaicīgs risinājums ir izglītība. Par to, ka darba vietu, attīstoties tehnoloģijām nekļūs vairāk, nav šaubu, savukārt naudas došana par konkrētu bērnu skaitu ģimenē nav risinājums, bet gan novedis pie vardarbības ģimenē, kur bērns ir kā ienākumu avots. Valsts sākas ar izglītību. Tāpēc mums jāmaina sistēma, pieeja skolai ar pārprastām cilvēktiesībām, kā rezultātā bērns iznāk no skolas un neko nemāk darīt,» atzina Bērziņš.
Vaicāts par eiro nākotni, viņš pauda viedokli, ka Eiropā ir visdziļākā finanšu krīze, kas ir jārisina loģiski. Pustriljons eiro, kas ieguldīs bankās, nozīmē to, ka tiek pabīdītas uz priekšu laikā banku problēmas. Šobrīd jautājums ir ar kādiem soļiem to atrisinās. Latvijai nav cita varianta, kā tiekšanās uz eiro – tas nolemts līdz ar iestāšanos ES.
Ref: 102.000.102.889