Ventspils dome ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai Staldzenes teritorijas daļas detālplānojumu. Precizēsim, ka Staldzene atrodas netālu no Baltijas jūras piekrastes un ietver 50 hektārus kāpu zonas. Pilsētas iedzīvotāji jau uzsākuši parakstu vākšanas kampaņu pret Staldzenes meža izciršanu.
Kas ir Staldzene?
Staldzene ir kādreizējais zvejnieku ciemats, kas vēl padomju laikā saplūda ar Ventspils pilsētu. Staldzene ar skaistajiem jūras stāvkrastiem, kāpām, priežu siliem un Būšnieku ezera klātbūtni kļuva pievilcīga atpūtai un vasarnīcu būvei. Tomēr, kāpu zona daudzus gadus bija aizsargāta no jebkādas būvniecības. Par to, ka zemei ir īpašnieki, liecināja aizlieguma zīmes ar brīdinājumu, ka šeit ir privātīpašums.
Tādēļ nokļūt pie Staldzenes stāvajiem krastiem varēja tikai vienā konkrētā vietā – Staldzenes pludmalē, kas aprīkota ar daļējām ērtībām: autostāvvietu, tualetēm, ģērbtuvēm, soliņiem un informatīvo stendu. Pirms pāris gadiem sabiedrībā cirkulēja priekšlikums par Staldzenes pludmales labiekārtošanu, lai tā, tāpat kā pilsētas pludmale, varētu pretendēt uz Zilo karogu. Tomēr Komunālas pārvaldes direktora Andra Kausenieka skaidrojumi atvēsināja pludmales atpūtnieku dedzību: nav izbūvēts ūdensvads, nav pieejams dzeramais ūdens, un vispār pludmales aprīkošana ar glābšanas dienestu un citiem Zilā karoga atribūtiem ir pārāk dārgs prieks, kas prasa atbilstību 29 kritērijiem. Piedevām Staldzenes jūrmalā var atpūsties ne vairāk kā 2 000 cilvēku, kamēr pilsētas pludmale var uzņemt vairāk nekā 20 000 atpūtniekus. Noteicošais izrādījās arguments, ka vētras laikā viļņi aizplūst līdz pašam stāvkrastam, aizskalojot visu savā ceļā.
Jūra pret Staldzeni
Staldzenei pamatīgas raizes sagādā vētras jūrā, kas izskalo tās stāvo krastu, kurš tiek uzskatīts par pašu augstāko Latvijas stāvkrastu. Krasta augstums veido 19 metrus, un tas ir iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā – Natura 2000.
Pēc ģeoloģijas doktora Jāņa Lapinska prognozēm, vislielākās problēmas jūras piekrastē ir erozija un krastu atkāpšanās. Saskaņā ar ES pieņemtajiem standartiem un aprēķinu metodiku, Staldzenes piekraste ik gadu zaudē vairāk nekā 2 metrus sauszemes. Profesors Guntis Eberhards prognozē, ka turpmāko 50 gadu laikā Staldzenes jūrmalā izskalošanai tiks pakļauta no 30 līdz 100 metru plata krasta josla.
Interesantu faktu minēja Ventspils muzeja vēsturniece Ingrīda Štrumfa, pastāstot par sanatoriju ar kaulu tuberkulozi slimojošiem bērniem, kas tika uzbūvēta 1900. gadā netālu no Ventspils uz Staldzenes pusi. Tā kā jūra pārāk krasi izskaloja Staldzenes jūrmalu, bijušās sanatorijas ēkas nojauca jau ap 1920.gadu, bet tās fundaments sen kā iegruvis jūrā.
Lielus zaudējumus Staldzenes piekrastei nodarīja 2001. gada postošā vētra, taču tieši tai mēs varam pateikties par apbrīnojamu atradumu, kas pazīstams kā Staldzenes depozīts. Stāvkrastā atklājās bronzas laikmeta rotaslietas – aptuveni 5,5 kg. Apslēptie dārgumi izrādījās ierakti pirms 2,5 tūkstošiem gadu. Arheoloģiskais atradums apstiprināja Staldzene piekrastes joslas unikalitāti.
Mūsdienu Staldzenes depozīts
Ventspils dome nav veikusi nekādus pasākumus, lai nostiprinātu Staldzenes piejūras joslu, pārāk «naudietilpīga» nodarbošanās. Staldzenes zvejnieki saviem spēkiem mēģināja nostiprināt krastu ar būvgružiem, smilšu maisiem, akmeņiem utt.
Pēkšņi, 2010.gada 21.septembrī domes sēdē steidzamā kārtā bez apspriešanas tika pieņemts projekts par Staldzene teritorijas daļas detālplānojuma izstrādi. Ne visas apdzīvotās vietas, bet tieši tās daļas, kas aizņem 50 hektārus un atrodas Baltijas jūras aizsargjoslā.
Saskaņā ar projektu detālplānojums nepieciešams, lai veicinātu Staldzenes piejūras daļas attīstību un labiekārtošanu, kas paredz izveidot publiski pieejamas teritorijas, kā arī dzīvojamo un komerciālo apbūvi. Rodas jautājums: ja 20 gados Ventspils pašvaldība nav uzbūvējusi nevienu dzīvojamo namu pilsētā, kāda vajadzība grūst to šodien un apgūt «neskarto zemi», kur no 45 zemes gabaliem apbūvēti ir tikai daži? Vēl jo vairāk, zinot Staldzenes piejūras krasta izskalošanas prognozes tuvākajos 50 gados. Vai kopā ar krastu jūrā nenogrims arī uzbūvētās mājas un komunikācijas? Vai tiešām vēl kāds Staldzenes depozīts apslēpts šajā zemē?
Atbilde uz šo jautājumu, kā varēja paredzēt, ir gana elementāra – šīs zemes ar vairs tikai nojaukšanai derīgām būvēm pieder tiem, kas visdedzīgāk klapatā par šo teritoriju apguvi: Anrijam un Līgai Lembergiem, dārgā Ventspils mēra dārgajiem bērniem, un Ventspils pilsētas domes Teritoriālplānošanas un zemes ierīcības dienesta vadītājam Dainim Plūmem. Precizējot: Plūmem pieder neapbūvēts nekustamais īpašums 9 733 m2 platībā, bet mēra bērniem – divi zemes gabali, ar kopējo platību 37 996 m2. Tādējādi, jautājumi ir lieki – acīm redzams nenoliedzams interešu konflikts.
Staldzenes zelts
Lai īstenotu Staldzene daļas detālplānojumu dome rīko konkursu, kurā uzvar firma WestHaus. Šī uzņēmuma valdes loceklis ir mums jau pazīstamais Dainis Plūme. Firmas radošo darbu par teritoriālo plānošanu apmaksā pasūtītājs – dome, lai gan Staldzenes «vasarnīcu zemītes» īpašniekiem ir jāapmaksā labiekārtošanas projekti tikai no personīgiem līdzekļiem.
Ko tad tik sevišķu dome piedāvā sabiedriskajai apspriešanai, ka tam tik kategoriski nepiekrīt sabiedrība?
Aizsargjoslā plānots uzbūvēt no 10 līdz 20m platus ceļus, veloceliņus, piecas (!) autostāvvietas ar 300 – 400 vietām, kā arī ievilkt kanalizāciju un ūdensvadu, uzbūvēt vietējās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un tā tālāk. Ieplānoto labiekārtojumu uzskaitījumu ekskluzīvajiem zemes gabaliem varētu turpināt, taču nobremzē kāds svarīgs apstāklis: civilizācijas ērtības plānots ieviest kāpu zonā, kuru aizsargā likums par aizsargjoslu.
Trīs autostāvvietas paredzēts iekārtot tieši blakus Staldzenes pludmalei, divām pārējām nepieciešama meža masīva transformācija (lasi – izciršana). Vai tiešām, lai īstenotu ambiciozo vēlmi – pārvērst Ventspili un Staldzeni par tūristu Meku, tiks pakļauts reāliem izzušanas draudiem Staldzenes «zaļais zelts» – simtgadīgās priedes un unikālais biotops. Tad draud piepildīties scenārijs, pēc kura to, ko nav izdevies sagraut dabas stihijai, iznīcinās cilvēka iejaukšanās.
Cerības, ka Latvijas mežu apsaimniekotājs – uzņēmums Latvijas valsts meži (LVM), kas izsniedz atļaujas mežu izciršanai, pieņems kompetentu verdiktu ir visai iluzoras. Bažas apstiprina uzņēmuma audits, ko veica starptautiskā organizācija Forest Stewardship Council (FSC) jeb Mežu uzraudzības padome. Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, FSC 2010.gada jūlijā apturēja LVM izdotā starptautiskā sertifikāta darbību. FSC audits apstiprināja, ka uzņēmums LVM neatbilst augstajiem ekoloģiskajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem standartiem.
Sarkanā līnija
Pašreizējā dokumenta sabiedriskās apspriešanas posmā vēl nav izskanējuši jautājumi par potenciālo investoru, ja tāds ir, vai arī jebkādu citu finansējuma avotu, kā arī par iecerēto izdevumu summu, kas būs nepieciešama, realizējot tik delikātu un ekskluzīvu būvprojektu. Pastāv apsvērumi, ka vienošanās par finansējumu jau eksistē, jo kādēļ citādi bija vajadzīga tāda steiga, pieņemot lēmumu par Staldzenes daļas (!) detālplānojumu.
Staldzenes daļas detālplānojuma sabiedriskā apspriešana beigsies šā gada 3. februārī. Pareģot tās iznākumu nav iespējams, jo iepriekšējo sabiedrisko debašu pieredze liecina, ka tiek pieņemti tie lēmumi, kas ir izdevīgi noteiktiem domniekiem, vai tās saimniekam.
Piemēram, 2011.gada pavasarī sabiedrība uzstājās pret 100 hektāru liela meža masīva iedalīšanu Ventspils brīvostai, lai radītu tur rūpniecisku zonu, kas faktiski nozīmēja meža izciršanu. Sabiedrības viedoklis netika ņemts vērā. Šā gada 13.janvārī dome pieņēma lēmumu «Par Ventspils pilsētas Teritorijas plānojuma (2006.-2018.) ar grozījumiem galīgās redakcijas apstiprināšanu». Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem «zem cirvja» nonāk priežu sils, toties tiek attīrīta vieta iespējams vēl viena termināļa būvei. Iepriekšminētā teritorija taču atrodas tiešā tuvumā uzņēmumiem AS Ventspils Nafta un SIA Ventspils Nafta Termināls.
Tomēr Ventspils dome nebūt nav galīgā instance lēmumu pieņemšanā. Projektus ir jāsaskaņo un jāapstiprina Ekonomikas ministrijā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Vai tiks sperti reformatoriski soļi – rādīs turpmākā notikumu attīstība.
BNN uzmanīgi vēros cik caurspīdīgi un godprātīgi tiks pieņemti lēmumi, kuri ietekmēs Staldzenes likteni.
Ref: 012.010.103.928