Valsts prezidents Andris Bērziņš, noslēdzot otro sarunu kārtu ar Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām par jaunas valdības veidošanu, nevienu no nosauktajiem premjera amata kandidātiem neaicinās vadīt jauno valdību.
Bērziņš nav guvis pārliecību par partiju līdz šim izvirzīto kandidātu atbilstību nākamā valdības vadītāja statusam, portālu BNN informē Valsts prezidenta kanceleja.
Sarunās ar partiju vadītājiem Valsts prezidents ir uzsvēris, ka viņa galvenais uzstādītais mērķis ir izveidot tādu valdību, kas personāliju un rīcībspējas ziņā būtu kvalitatīvāka par līdzšinējo un spētu jau tuvākajā laikā risināt valsts attīstībai aktuālus un sarežģītus jautājumus. Valsts prezidents neatbalsta tādu pieeju kandidāta izvēlē, kas tiek pakārtota vienīgi nosacījumam, lai partiju izvirzītajam kandidātam izdotos iegūt vairākuma atbalstu parlamentā.
Politiskais spēks, kas pats ir uzņēmies valdības veidošanas iniciatīvu, premjera kandidāta virzīšanas kritērijos neievēro konsekventu nostāju. Viens no sākotnēji izteiktajiem Vienotības kritērijiem nākamajam valdības vadītāja kandidātam ir nepieciešamība pēc labām fiskālās politikas un makroekonomikas zināšanām, kas neatbilst otrajā sarunu kārtā virzītā kandidāta kompetencēm. Arta Pabrika līdzšinējā darbība aizsardzības ministra postenī Valsts prezidentam ir devusi pārliecību par to, ka minētā persona nevar pildīt Ministru prezidenta amata pienākumus šajā periodā, uzsver kancelejā.
«Esmu pārliecināts, ka to personu loks, kuras varētu tikt virzītas premjera kandidātam ir ievērojami plašāks nekā šobrīd publiski izskanējis. Ir pietiekami daudz cilvēku, kas varētu uzņemties valdības vadīšanu. Es gaidu no Saeimā pārstāvētajām partijām reālus kandidātus,» otrajā sarunu kārtā uzsvēra Valsts prezidents.
Ja līdz šī gada beigām partijas neizvirzīs savu Ministru prezidenta amata kandidātu, Valsts prezidents Andris Bērziņš savu kandidātu atklās ne ātrāk kā nākamā gada 7.janvārī, žurnālistiem preses konferencē sacīja prezidents.
Prezidents vēstīja, ka viņš ir gatavs jebkurā laikā tikties ar partijām un uzklausīs to sakāmo.
«Ja vajadzēs, mainīšu savu darba kārtību, jo šis jautājums ir prioritārs,» teica Bērziņš. Viņaprāt, vēl ir iespēja līdz šī gada beigām iegūt skaidrību par premjerministra kandidātu, sakot «vēl ir tik daudz laika».
«Tas ir process, kuram ir vajadzīgs laiks kā labam vīnam, pat Latvijā ražotam, ir jānorūgst,» salīdzināja prezidents.
Taču, ja partijas netiks skaidrībā, viņš nākamā gada 7.janvārī ir gatavs izvirzīt savu kandidātu, taču neatklāja, kurš tas būtu.
Jau ziņots, ka uzņemoties politisko atbildību par traģēdiju Zolitūdē, premjers Valdis Dombrovskis 27.novembrī paziņoja par demisiju. Viņš uzskata, ka pašreiz ir nepieciešama jauna valdība, kurai ir skaidrs Saeimas vairākuma atbalsts un kura ar jaunu uzticības mandātu spēs risināt valstī esošās problēmas. Dombrovskis, kurš paziņoja par demisiju, nav gatavs vadīt nākamo valdību.
Tāpat BNN jau vēstīja, ka veidu, kā lielveikala jumta iebrukšanu pārvērst «politiskā jumta» sabrukšanā atradis un nav laidis garām smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Ceturtdienas, 21.novembra, vakarā iebruka lielveikala Maxima jumts Rīgas mikrorajonā Zolitūdē, bet jau piektdien, 22.novembrī, Ventspils pilsētas domes sēdē pēkšņi nepiedalījās ne Lembergs, ne arī viņa vietnieki Jānis Vītoliņš un Guntis Blumbergs, kas it kā aizbraukuši uz Rīgu.
BNN rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka Lembergs, izmantojot 21.novembra traģēdiju, bija pieņēmis lēmumu gāzt valdību, lai nākamo veidotu nu jau ar Zaļo un zemnieku savienības piedalīšanos. Viņam esot bijušas konsultācijas ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa biroja pārstāvjiem, tostarp, iespējams, arī Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Gundaru Daudzi un pašu valsts galvu.
102.000.102.6082
klauns