Valsts prezidents Andris Bērziņš uzskata, ka premjeres Laimdotas Straujumas vadītās valdības krišana būtu bezjēdzīga, jo, visticamāk, ka jaunajā Ministru kabinetā darbu turpinātu daudzi jau esošie ministri, ziņo Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.
Viņš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma pauda, ka ministri sevi ir parādījuši kā labus profesionāļus. «Politiski tas [valdības krišana] ir iespējams, taču nedomāju, ka daudz kas tāpēc mainīsies,» sacīja Bērziņš.
Prezidents arī norādīja, ka patlaban ministri daudz laika pavada ārpus Latvijas, darot Latvijas prezidentūras ES Padomē pienākumus. «Kopumā es esmu apmierināts ar to, ko viņi dara,» par premjeri un ministriem sacīja Bērziņš.
Kā zināms, izskanējušas runas, ka līdz ar jauna prezidenta ievēlēšanu un prezidentūras beigām ES Padomē varētu krist esošā valdība. Straujuma gan uzsvērusi, ka neplāno pārtraukt darbu.
Tāpat Bērziņš intervijā atteicies komentēt sava pēcteča meklējumus un iespējamos kandidātus, kurus šobrīd ir minējušas partijas.
Bērziņš norādīja, ka nevēlas iesaistīties jauna prezidenta meklējumos. «Es negribu iesaistīties šajā procesā. Lai tas norit! Ir simts ievēlētie [Saeimā]. Es negribu nedz pacelt, nedz pazemināt kāda izredzes,» teica Bērziņš, neiesaistoties dziļākās diskusijās.
BNN jau vēstīja, ka opozīcijā esošās partijas Saskaņa Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs pieļāva, ka rudenī kritīs Straujumas vadītā valdība. «Viņa nevar strādāt, jo nav nevienas idejas, neviena virziena,» sacīja Klementjevs, piebilzdams, ka arī Valsts prezidenta vēlēšanu iznākums var ietekmēt Straujumas valdības mūžu.
Deputāts uzsvēra, ka Saskaņai arī būs savs Valsts prezidenta amata kandidāts, kuru gan Klementjevs atturējās nosaukt. Tomēr tas būšot labi zināms Saskaņas politiķis. Tas gan nebūs Rīgas mērs Nils Ušakovs, jo viņam kandidēt uz Valsts prezidenta amatu liedz vecuma cenzs – lai kļūtu par prezidentu ir jābūt vismaz 40 gadu vecam. Tomēr, ja Ušakovs varētu kandidēt un prezidentu vēlētu tauta, viņam nebūtu konkurentu, pārliecību pauda Klementjevs.
Politiķis atzina, ka Saskaņa ir iecerējusi cīnīties par to, lai turpmāk Valsts prezidentu varētu vēlēt sabiedrība.
Kā ziņots, Bērziņš aprīļa pirmajā pusē pavēstīja par nekandidēšanu uz Valsts prezidenta pilnvaru otro termiņu. Kā potenciālie prezidenta amata kandidātu minēti Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits, diplomāts un Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, kā arī oficiāli izvirzītie kandidāti – Latvijas Reģionu apvienības politiķis un Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars un Saeimas deputāts Gunārs Kūtris, kuru izvirzījusi opozīcijā esošā partija No sirds Latvijai.
Savukārt neoficiālajās sarunās politiķi prognozē, ka nākamais Valsts prezidents pirmajā vēlēšanu kārtā netiks ievēlēts, līdz ar to arī īstais kandidāts uz šo amatu varētu kļūt zināms tikai pēc pirmās vēlēšanu kārtas.
Ref: 102.000.102.9730