Eiropas Komisija šonedēļ atklājusi detalizētu plānu, kā izveidot digitālo vienoto tirgu, norādot, ka Eiropai ir jāpieņem digitālā revolūcija un jārada digitālās iespējas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.
Patlaban šķēršļi tiešsaistē nozīmē, ka iedzīvotāji nevar izmantot preces un pakalpojumus: tikai 15% iepērkas tiešsaistē no citas Eiropas Savienības (ES) valsts. Interneta uzņēmumi un jaunizveidoti uzņēmumi nevar pilnībā izmantot izaugsmes iespējas tiešsaistē, jo tikai 7% no mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pārdod produktus pāri robežām. Visbeidzot, uzņēmumi un valdības pilnībā neizmanto digitālos rīkus. Digitālā vienotā tirgus mērķis ir nojaukt normatīvās barjeras un beidzot pāriet no 28 valstu tirgiem uz vienu vienotu tirgu. Pilnībā funkcionējošs digitālais vienotais tirgus ES ekonomikai varētu nodrošināt 415 miljardus eiro gadā un radīt simtiem tūkstošu jaunu darbavietu, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.
Trešdien, 6.maijā, pieņemtajā digitālā vienotā tirgus stratēģijā ir iekļauts mērķtiecīgu darbību kopums, kuras jāīsteno līdz nākamā gada beigām. Tā pamatā ir trīs pīlāri: patērētājiem un uzņēmumiem labāka pieejamība digitālajām precēm un pakalpojumiem visā Eiropā, piemērotu apstākļu un līdzvērtīgu konkurences apstākļu radīšana digitālo tīklu un inovatīvu pakalpojumu attīstībai un digitālās ekonomikas izaugsmes potenciāla maksimāla izmantošana.
«Mēs liekam pamatus Eiropas digitālajai nākotnei. ES vēlētos pieredzēt visa kontinenta telesakaru tīklus, digitālos pakalpojumus, kas šķērso robežas, un vilni novatorisku Eiropas jaunizveidotu uzņēmumu. ES vēlētos pieredzēt, ka katrs patērētājs saņem labākos piedāvājumus un katram uzņēmumam ir pieejams visplašākais tirgus it visur Eiropā. Tieši pirms gada es solīju pilnībā digitālu vienoto tirgu padarīt par vienu no savām galvenajām prioritātēm. Šodien mēs turam vārdu. Digitālā vienotā tirgus stratēģijas 16 soļi palīdzēs padarīt Eiropas vienoto tirgu piemērotu digitālajam laikmetam,» izteicies Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.
Savukārt priekšsēdētāja vietnieks digitālā vienotā tirgus jautājumos Andruss Ansips sacīja: «Mūsu stratēģija ir vērienīga un nepieciešama iniciatīvu programma, kas ir vērsta uz tām jomām, kurās ES var panākt reālas pārmaiņas. Tās sagatavo Eiropu digitālās nākotnes sniegto ieguvumu izmantošanai. Tās dos cilvēkiem un uzņēmumiem brīvību tiešsaistē pilnībā gūt peļņu no Eiropas milzīgā iekšējā tirgus. Šīs iniciatīvas ir savstarpēji saistītas un cita citu pastiprina. Tās ir ātri jāīsteno, lai labāk palīdzētu radīt jaunas darba vietas un izaugsmi. Stratēģija ir mūsu sākumpunkts, nevis finiša līnija.»
«Mūsu ekonomika un sabiedrības pievēršas digitalizācijai. Nākotnes labklājība lielā mērā būs atkarīga no tā, cik labi mēs tiksim galā ar šo pāreju. Eiropai ir stiprās puses, uz kurām tā var balstīties, bet Eiropai ir arī jāpilda mājasdarbs, proti, jānodrošina, ka tās rūpniecības nozares pielāgojas un tās iedzīvotāji pilnībā izmanto jauno digitālo pakalpojumu un preču potenciālu. Mums ir jāsagatavojas mūsdienīgai sabiedrībai un būs jāiesniedz priekšlikumi, kuros līdzsvarotas patērētāju un rūpniecības intereses,» piebilda par digitālās ekonomikas un sabiedrības jautājumiem atbildīgais komisārs Ginters H. Etingers.
Digitālā vienotā tirgus stratēģijā noteiktas 16 pamatdarbības trīs pīlāru ietvaros, kuras Komisija īstenos līdz 2016.gada beigām.
Paredzēts, ka Komisija ierosinās noteikumus, lai atvieglotu pārrobežu e-komerciju. Tas ietver saskaņotus ES noteikumus par līgumiem un patērētāju aizsardzību, iepērkoties tiešsaistē – neatkarīgi no tā, vai tās ir fiziskas preces kā, piemēram, apavi vai mēbeles, vai arī digitālais saturs, piemēram, e-grāmatas vai lietojumprogrammas.
Paredzēts, ka patērētāji varēs izmantot plašākas tiesības un piedāvājumus, bet uzņēmumi varēs vieglāk tirgoties citās ES valstīs. Tāpat plānots nodrošināt patērētāju aizsardzības noteikumu straujāku un konsekventāku izpildi, kā arī efektīvāku un cenu ziņā pieejamāku paku piegādi. Patlaban 62% uzņēmumu, kas mēģina pārdot produktus tiešsaistē, apgalvo, ka šķēršļus rada pārlieku augstās paku piegādes izmaksas. Tāpat paredzēts pārtraukt nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu – diskriminējošo praksi, ko izmanto komerciālos nolūkos, kad tiešsaistes pārdevēji vai nu liedz patērētājiem piekļuvi tīmekļa vietnei, pamatojoties uz viņu atrašanās vietu, vai arī novirza viņus uz vietējo veikalu ar atšķirīgām cenām. Šāda bloķēšana nozīmē, ka, piemēram, automašīnu nomas klienti vienā konkrētā dalībvalstī var samaksāt vairāk par identiska automobiļa nomu tajā pašā galamērķī. Vienlaikus iecerēts apzināt iespējamās konkurences problēmas, kas skar Eiropas e-komercijas tirgus, kā arī nodrošināt mūsdienīgākas, eiropeiskākas autortiesības. Lai to panāktu, tiesību aktu priekšlikumi tiks sagatavoti līdz šā gada beigām, lai samazinātu atšķirības starp valstu autortiesību režīmiem un nodrošinātu plašāku tiešsaistes piekļuvi darbiem visā ES, tostarp īstenojot turpmākas saskaņošanas pasākumus. Mērķis ir uzlabot iedzīvotāju piekļuvi kultūrai, tādējādi veicinot kultūras daudzveidību, un vienlaikus pavērt jaunas iespējas autoriem un satura nozarei. Proti, Komisija vēlas nodrošināt, ka lietotāji, kas pērk filmas, mūziku vai rakstus mājās, var tos baudīt arī ceļojot visā Eiropā. Komisija izskatīs arī tiešsaistes starpnieku lomu attiecībā uz darbiem, kuri aizsargāti ar autortiesībām. Tā pastiprinās tiesību aktu izpildes pasākumus pret komerciāla mēroga intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem;
Plāna iniciatori iecerējuši pārskatīt Satelīta apraides un kabeļu retranslācijas direktīvu, lai novērtētu, vai tās darbības joma ir jāpaplašina, iekļaujot raidorganizāciju tiešsaistes pārraides, un izskatīt, kā palielināt pārrobežu piekļuvi raidorganizāciju pakalpojumiem Eiropā. Tāpat plānots samazināt administratīvo slogu, ar ko uzņēmumi saskaras atšķirīgo PVN režīmu dēļ, lai pārdevēji, kas pārdod fiziskas preces uz citām valstīm, arī varētu izmantot vienoto elektronisko reģistrāciju un maksājumus, un lai ar kopēju PVN slieksni palīdzētu mazākiem jaunizveidotiem uzņēmumiem, kas pārdod produktus tiešsaistē.
Komisija iesniegs vērienīgu ES telesakaru noteikumu reformu. Tā ietver efektīvāku radiofrekvenču spektra koordināciju un kopējus ES mēroga kritērijus radiofrekvenču spektra piešķiršanai valsts līmenī; stimulu radīšanu investīcijām ātrdarbīgā platjoslā; vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu visiem tirgus dalībniekiem – gan tradicionālajiem, gan jaunajiem – un efektīvas institucionālās sistēmas izveidošanu.
Tāpat pārskatīs audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu satvaru, lai pielāgotu to 21.gadsimtam, galveno uzmanību pievēršot dažādu tirgus dalībnieku lomai Eiropas darbu veicināšanā. Tajā tiks arī apskatīts, kā pielāgot pastāvošos noteikumus (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) jauniem uzņēmējdarbības modeļiem satura izplatīšanas jomā. Tāpat iecerēts vispusīgi analizēt tiešsaistes platformu (meklētājprogrammu, sociālo plašsaziņas līdzekļu, lietojumprogrammu veikalu utt.) lomu tirgū, pastiprināt uzticību digitālajiem pakalpojumiem un drošību tajos, jo īpaši attiecībā uz personas datu apstrādi.
Turklāt Komisija ierosinās «Eiropas iniciatīvu par datu brīvu plūsmu», lai sekmētu datu brīvu apriti Eiropas Savienībā. Dažkārt jaunus pakalpojumus kavē ierobežojumi attiecībā uz datu atrašanās vietu vai piekļuvi datiem – ierobežojumi, kuriem bieži vien nav nekādas saistības ar personas datu aizsardzību. Šī jaunā iniciatīva uzņemsies risināt šo ierobežojumu jautājumu un tādējādi veicinās inovāciju.
Komisija arī uzsāks Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvu, kas aptver mākoņpakalpojumu sertificēšanu, mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju maiņu un «pētniecības mākoņdatošanu».
Tā arī atbalstīs iekļaujošu digitālu sabiedrību, kurā iedzīvotājiem ir atbilstošās prasmes, lai izmantotu interneta iespējas un palielinātu savas izredzes atrast darbu. Jauns e-pārvaldes rīcības plāns arī savienos uzņēmumu reģistrus visā Eiropā un nodrošinās, ka dažādas valstu sistēmas var savstarpēji sadarboties, kā arī paredzēs, ka uzņēmumiem un iedzīvotājiem savi dati publiskajai pārvaldei ir jāpaziņo tikai vienreiz, kas nozīmē, ka valdības vairs nevarēs vairākkārt prasīt vienu un to pašu informāciju, jo tās varēs izmantot tām jau pieejamo informāciju. Šī “tikai vienreiz” iniciatīva mazinās birokrātiju un līdz 2017. gadam potenciāli ietaupīs aptuveni piecus miljardus eiro gadā. E-iepirkumu un savstarpēji izmantojamu e-parakstu ieviešana tiks paātrināta.
Digitālā vienotā tirgus projekta darba grupa īstenos šīs dažādās darbības līdz 2016. gada beigām. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes atbalstu digitālā vienotā tirgus izveide būtu jāpabeidz pēc iespējas ātrāk. Digitālais vienotais tirgus iekļauts Eiropadomes 25.jūnija un 26.jūnija sanāksmes darba kārtībā.
Ref: 102.000.102.9731