Pirmdien, 4.jūlijā, Rīgā nosisinājies Dzīvo gājiens, lai pieminētu holokausta upurus.
«Jau pirms pāris gadiem Starptautiskā holokausta piemiņas alianse (International Holocaust Remebrance Alliance) kā savu tuvākās nākotnes mērķi redzēja pretdarbību vēsturisko faktu sagrozīšanai. Toreiz ne tuvu visi izprata šī mērķa aktualitāti. Šobrīd mēs redzam, ka Otrā pasaules kara temats ir kļuvis par ieganstu jaunam karam. Ir svarīgi neatdot mūsu un visas Eiropas vēsturi citu rokās, atcerēties par nacisma nežēlīgo politiku un genocīdu pret ebrejiem, kas notika Latvijā un citur Eiropā,» uzsver muzeja izpilddirektore Jūlija Tereščenko.
«Latvija Otrajā pasaules karā zaudēja ap 70 000 savu ebreju, kā arī kļuva par kapavietu ebrejiem no Vācijas, Austrijas, Ungārijas, Čehijas un citām valstīm. Šī ir īpaša diena, lai viņus atcerētos un godinātu viņu piemiņu,» piebilst Tereščenko.
Pirmo reizi March of the Living – Dzīvo gājiens – notika 1988.gadā Aušvicas koncetrācijas nometnes teritorijā, Polijā, to rīkoja Izraēlas Izglītības ministrija un tajā piedalījās galvenokārt jaunieši.
Kopš 1996.gada Dzīvo gājiens ikgadēji notiek 4.jūlijā, holokausta upuru piemiņas dienā, nu jau ne tikai Polijā – jauni cilvēki piemin holokausta upurus un atgādina par dzīvības vērtību arī gājienos Izraēlā, Lielbritānijā, Austrijā, Kanādā, Ungārijā, un Lietuvā.
Latvijā gājiens pirmo reizi notika 2010.gadā, to iniciēja rabīns Menahems Barkahans un katru gadu šis pasākums pulcē ap 200–300 cilvēku, kuri kopā cauri bijušā Rīgas geto ielām dodas līdz Horālas sinagogas memoriālam. Pandēmijas dēļ 2020. un 2021.gadā gājiens nenotika, tāpēc desmitais, jubilejas gads, Latvijas Dzīvo gājienam ir tieši šogad.
Tajā pašā gadā, kad notika pirmais gājiens, rabīns Menahems Barkahans dibināja arī Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeju. Kopš tā laika muzejs no mazas iniciatīvas ir izaudzis līdz starptautiski atpazīstamam muzejam, to apmeklējuši jau vairāk nekā 180 tūkstoši cilvēku.