Latvijā šī nedēļa aizritējusi Rīgas domes pēcvēlēšanu gaisotnē. Kopumā nekā jauna – tiek saņemtas sūdzības par vēlēšanu rezultātiem, norisi, sūdzības tiek noraidītas. Vienīgi tas, ka nepilnas nedēļas laikā jau panākta vienošanās par koalīcijas sastāvu. Iespējams, citādi ir arī tas, ka pagaidām viss notiek salīdzinoši mierīgā un pat pozitīvā gaisotnē, kas varbūt atnesīs restarta vēsmas pašvaldībā.
Tikmēr Baltkrievijā valsts vadība nemaz nav noskaņota uz restartu. Aleksandrs Lukašenko apspriež daudzos protestētājus, kuri viņam dzimšanas dienā uzdāvināja kartona zārkus un citas neglaimojošas dāvanas; atkāpties negrasās. Taču Baltijas valstis to neatstāj pašplūsmā, ieliekot Lukašenko un 29 viņa domubiedrus sankciju sarakstā.
Par spīti COVID-19 negatīvajai ietekmei uz ekonomiku, par ko liecina arī ievērojamais IKP kritums, Centrālās statistikas pārvalde šonedēļ nākusi klajā ar paziņojumu, ka Latvijā vidējā alga ir kāpusi.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Baltkrievija, Reklāmām nē, Kāpostu tīteņi, Zinības klātienē, Rīgas dome un Kritums.
BALTKRIEVIJA
ĀM aizliedz ieceļot Latvijā Lukašenko un vēl 29 Baltkrievijas amatpersonām
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs LukašenkoLatvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) nolēmis Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļaut 30 Baltkrievijas pilsoņus, arī pašreizējo Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, BNN noskaidroja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Minētās personas ar savu rīcību ir organizējušas un atbalstījušas 2020.gada 9.augusta prezidenta vēlēšanu viltošanu un atbalstījušas tām sekojošo miermīlīgo protestu vardarbīgo apspiešanu, norāda ĀM.
Vairāk uzziniet šeit.
REKLĀMĀM NĒ
Kariņš: Sabiedriskie mediji nākamgad izies no reklāmas tirgus
Sabiedriskie mediji – Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un portāls lsm.lv – nākamgad izies no reklāmas tirgus, trešdien, 2.septembrī, pēc valdības sēdes žurnālistiem paziņojis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš atzina, ka sēdes laikā valdība paudusi apņēmību turpināt uzsākto kursu sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) informēja, ka valdība 2.septembrī atbalstīja Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes budžeta pieprasījumu 8,9 miljonu eiro apmērā, no kuriem 8,3 miljoni eiro tiks novirzīti sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus.
Vairāk uzziniet šeit.
KĀPOSTU TĪTEŅI
Latvijā vidējās darba samaksas gada pieaugums «uz papīra» – 3,9%
Latvijā vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu 2020.gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada 2.ceturksni, pieauga par 3,9% jeb 42 eiro, sasniedzot 1 118 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
2020.gada aprīlī, salīdzinot ar 2019.gada aprīli, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 3,6%, sasniedzot 1 113 eiro. Maijā gada pieauguma temps bija viszemākais – 2,5% (1 105 eiro), bet jūnijā tas pakāpās līdz 5,6% (1 134 eiro).
Vairāk uzziniet šeit.
ZINĪBAS KLĀTIENĒ
Šogad durvis ver 677 izglītības iestādes, skolas solos sēžoties 215 000 skolēnu
Jaunajā 2020./2021.mācību gadā Latvijas 677 skolu 1.–12.klasēs mācīsies aptuveni 214 371 skolēni, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) provizoriskie dati.
Plānots, ka no tiem vairāk nekā 20 000 būs pirmklasnieki.
Vairāk uzziniet šeit.
RĪGAS DOME
Izveidota jaunā Rīgas domes koalīcija
Četriem Rīgas domes jaunajā sasaukumā ievēlētajiem spēkiem izdevies vienoties par koalīcijas izveidi.
Trešajā individuālo sarunu piegājienā partiju apvienības Attīstībai/Par! un partijas Progresīvie (APP) kopīgā saraksta politiķi piektdien, 4.septembrī, panāca vienošanos ar partiju apvienības Jaunā vienotība (JV), Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un Nacionālās apvienības/Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) pārstāvjiem par koalīcijas veidošanu, kā arī atbildības jomu sadali.
Vairāk uzziniet šeit.
KRITUMS
Latvijas IKP otrajā ceturksnī samazinājies par 8,9%
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem 2020.gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada 2.ceturksni, ir samazinājies par 8,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4%.
Faktiskajās cenās IKP 2.ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5%.