«Esmu pārdomājis šo lēmumu, un mana izvēle ir – jā. Iešu šo ceļu,» intervijā BNN par kandidatūru uz Latvijas ģenerālprokurora amatu stāsta prokurors Juris Juriss.
Jurisa ieskatā, pašreizējās Ģenerālprokuratūras kapacitāte ir ceļama augstākā līmenī. Proti, sarežģītu, smagu ekonomisko noziegumu izskatīšanas kapacitāte nav izsmelta, un Latvijai būtu arvien aktīvāk jāstrādā pie tā, uzsver prokurors.
Par savām prioritātēm prokurors, kurš ir viens no valsts apsūdzības uzturētājiem Aivara Lemberga krimināllietā, min tiesas procesu efektivizēšanu, proti, garās tiesvedības pabeigt saprātīgā termiņā.
Tāpat viņš atzīmē, ka vēlas likt uzsvaru uz praktisko darbu Ģenerālprokuratūrā. «Pats par sevi saprotams, ka šajā amatā ir jāveic daudz administratīvā darba, taču tas nedrīkst aizēnot praktisko darbu.»
Jurisa ieskatā, Latvijai saistībā ar iepriekš izskanējušiem draudiem nokļūt «pelēkajā sarakstā» tagad ir jāstrādā divtik un jādod pareizs signāls uz ārpusi, koruptīvos jautājumus un tiesvedību efektivizēšanu ceļot augstākā līmenī.
«Tāpēc jaunajai Ģenerālprokuratūras vadībai ir jābūt neatlaidīgai. Esmu apmācījis kolēģus tajā, kā novērst naudas atmazgāšanu. Varu teikt, ka praktiskā ievirze ir, tomēr ir jāturpina prokurorus stimulēt un atbalstīt dažādās iniciatīvās,» skaidro Juriss.
Viņš uzsver: «Svarīgi attīstīt prokuroru praksi un stimulēt piedalīties likumdošanas jaunrades procesos. Prokuratūrai ir jābūt klātesošai ar savu praktisko redzējumu.»
Pie savām prioritātēm Juriss min arī cīņu ar nepilngadīgo noziedzību, tostarp ar vardarbību, kas notiek ģimenēs pret bērniem. «Tas ir vēl viens jautājumu loks, kuru nevajadzētu atstāt novārtā tikai tāpēc, ka mēs domājam par ekonomisko noziegumu ierobežošanu.»
«Ir svarīgi attīstīt bērnu tiesību aizsardzības jautājumus. Nav jābūt iecietīgiem pret šāda veida pārkāpumiem. Ir jādomā sodi – cik tie ir adekvāti attiecīgās situācijās un kā tiek piemēroti drošības līdzekļi, pirms process nonāk līdz tiesai.»
BNN apkopotā informācija liecina, ka uz ģenerālprokurora amatu varētu kandidēt Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters, Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs, Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta prokurors Aivars Ostapko.
Tāpat BNN zināms, ka Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns varētu būt uzrunāts šim amatam.
Šogad beidzas ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera amata pilnvaru termiņš. Tas ir viņa otrais termiņš, tāpēc saskaņā ar likumu ir jāmeklē jauns ģenerālprokurors.
Līdz šim ģenerālprokurora amata kandidātu Saeimas balsojumam virzīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs viens pats, bet tagad to darīs Tieslietu padome, izvēloties piemērotāko no atklātā konkursa dalībniekiem.
Neapšaubu nevienu kandidātu, bet labi pazīstu un par vispemērotāko uzskatu Juri Stukānu – godīgs, atklāts, pieredzējis, patiess un nevairās uzņemties atbildību, teikt savu vārdu. Bet diez vai mūsu politskajā sistēmā cilvēks ar šādu raksturojumu derēs, parasti izvēlas tādu, kuram nav augstas atbildības pakāpes un patstāvības, “miera miku”, kurš labs priekš visiem. Labi zinu prokuratūras darbu un uzskatu, ka tajā ir ļoti zems atbildības līmenis, ja neteikt, traģiski zems. Man ir konkrēti, šokējoši piemēri, kas to pierāda, bet tos minēt nebūs efektīvi. Otrs – nopietni jāmaina prokuratūras likums, Tiesu varas likums un Kriminālprocesa likums… Pēdējo izstrādāja un papildināja, man liekas, advokāti, lai būtu vieglāk “aizstāvēt” un pildīt savus biznesa mērķus, kabatas, nevis pildīt savu aizstāvības misiju.