Bankrotējušās Latvijas Krājbankas maksātnespējas administrators KPMG Baltics piedzinis 15 miljonu eiro no bankas bijušās valdes, tai skaitā Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara. Bondars sarunā ar BNN uzsver, ka šī ir politiska izrēķināšanās un viņš neuzskata, ka pieprasītos divus miljonus eiro viņam būtu jāsedz, jo sākumā tiesai ir jāpierāda, ka bankai ir nodarīti zaudējumi nevis radušies zaudējumi.
Krājbankas «skandāliņš» pieprasa Bondaram paprāvu summu
Jāatgādina, ka publiskajā telpā izskanējis, ka Bondaram piedzītā summa saistāma ar diviem kredītiem, kas 2008.gadā izsniegti ar bankas īpašnieku Vladimiru Antonovu saistītiem ārzonu uzņēmumiem un radījuši bankai 3,57 miljonu eiro un 20,7 miljonu dolāru lielus zaudējumus.
***
Intervijā ar BNN Bondars skaidro: «Vispirms ir jāsaprot tas, ko saka likvidators. Likvidators saka, ka bankas valdei ir jābūt atbildīgai par to, ka aktīvu cena ir izmainījusies uz negatīvo pusi un ir jāsedz starpība. Ja bankas valde ir izsniegusi kredītu un tajā laikā, piemēram, ir samazinājušies aktīvi, tad bankas valdei ir jānes atbildība par šiem aktīviem.»
Turpinot, viņš norāda: «Ja skatāmies no likuma viedokļa, tad likvidatoram būtu jāpierāda divas lietas. Pirmā, ka bankai nodarīti zaudējumi nevis radušies zaudējumi un otrā, ka šos zaudējumus nodarījis kāds konkrēts indivīds ar savu darbību. Neviena no šīm lietām tiesā pat nav mēģināta pierādīt,» tā Bondars.
Bondars taujāts arī par to, vai šai lietai, viņaprāt, ir kāds risinājums: «Es atkārtošos, ka šī ir politiska lieta, šobrīd ir pietiekami daudz cilvēku, kuriem ir vēlme «noslaucīt savas kājas» gar mani un to viņi ļoti veiksmīgi dara.»
***
Par savu darbības laiku Krājbankā Bondars saka: «Man vispār nav nekādu sirdsapziņas pārmetumu ne par šiem kredītiem, ne citiem. Tie ir bijuši ļoti labi rezultātu gadi, kad esmu vadījis Krājbanku.»
Jāmin, ka portāla ir.lv publicētā informācija norāda, ka pirmais kredīts saistīts ar ekskluzīvas jahtas Highlander iegādi, bet otrais – ar nekustamā īpašuma attīstības projektu Sanktpēterburgā Krapivny property. Abi šie kredīti līdztekus sešām vēl citām epizodēm tika skatīti Londonas tiesā, kas 2016.gada maijā nolēma no Antonova piedzīt bankai radītos zaudējumus – 60,5 miljonus eiro un 30,8 miljonus dolāru. Baņķieris gan neko nesamaksāja, tā vietā – aizbēga no valsts.
Turpinot sarunu par kredītiem, kuri tikuši izsniegti, un kuri pēc maksātnespējas administratora KPMG Baltics domām bankai radījuši zaudējumus, deputāts apgalvo: «Tos ir pārbaudījusi gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) – katru kredītu atsevišķi, gan Ernst & Young, kas ir starptautiska auditoru kompānija. Nevienai no šīm institūcijām nav bijušas pretenzijas ne pret Krājbankas rezultātiem kopumā, ne pret šiem diviem kredītiem.»
***
Komentējot par to, kāpēc šo var saukt par politisku izrēķināšanos, Bondars uzsver, ka tas ir civilprocess, kur ir prasītājs un ir atbildētājs. «Šajā gadījumā prasītājs ir likvidācijas procesā iesaistītas Latvijā organizētas grupas, kuras gūst milzīgu finansiālu labumu un kuras ir saistītas ar politisko vidi. Tāpat tās ir saistītas ar tiesībsargājošajām institūcijām. Jāsaka, ka par nožēlu arī ar tiesām, un tas zināmā mērā kropļo gan ekonomisko, gan tiesisko vidi Latvijā,» savu redzējumu pauž Bondars.
Viņaprāt, Latvijas interesēs ir, «lai noteiktajām grupām atņemtu tiesības darboties šādā biznesā», kas, pēc Bondara domām, ir ekonomiskās un tiesiskās vides kropļošana. «Lai šie indivīdi, kuri ir iesaistīti «legālās aktivitātēs» nekad vairs nevarētu spēt darīt tādu kaitējumu, kādu viņi dara, cilvēkiem, kā tas ir manā gadījumā, vai nu valstī kopumā,» komentē Bondars.
Jautājumā par to, kur tad šie 15 pieprasītie miljoni paliks – tie tiks atmaksāti vai «karāsies gaisā»-, deputāts atbild: «Ir pārsūdzība 1.instancē. Es vēl joprojām ceru, ka Latvijā veselais saprāts uzvarēs.»
«Esmu neērts pie varas esošajiem»
Bondars pārliecināts, ka viņa iesaistīšana Krājbankas lietā ir politiska izrēķināšanās. «Par to, ka no paša sākuma, kopš es esmu politiskajā vidē, esmu bijis neērts pie varas esošajiem, iepriekš Saeimā vai šobrīd Rīgas domē,» sūdzas Bondars. «Pēc būtības es pie rokas nevienu pieķert nevaru, jo man nav noklausīšanās iespējas un man nav vesela armija, kas var skriet ar izmeklētājiem pakaļ tiem, kuri ir iesaistīti šajā lietā.»
Viņaprāt, «šī organizētā grupa» ir apzināti darījusi to, lai izskatītos tā, ka Mārtiņš Bondars ir saistīts ar nedienām Krājbankā viņa darbības laikā. «Bet tikai nez kāpēc visas tās institūcijas, kuras ir bijušas atbildīgas par uzraudzību, vai nu par auditēšanu vai nu pat par tiesisko izvērtējumu – nevienām no viņām nav bijis neviens jautājums Mārtiņam Bondaram visos gados,» par situāciju izsakās pats deputāts.
Vai Bondara vārds ir «aptraipīts»?
«Protams, ka mana reputācija kaut kādā mērā ciešs. Ir cilvēki, kuri šobrīd noslauka savas kājas gar mani. Viņi zināmā mērā nodod arī to kādai daļai sabiedrības,» apstiprina Bondars.
Vienlaikus viņš atzīstas, ka neplāno sevi attaisnot sabiedrības acīs. «Ir lietas, ko nevar izdarīt. Es zinu, ka, skatoties spogulī, man nav kauns par to, ko esmu profesionāli darījis savā Krājbankas darbības laikā. Par nožēlu jāsaka, ka Latvijā valda padomiskās tradīcijas. To apliecina tas, ka cilvēki, kuri ir pie varas, iesaistās tiesiskos procesos un šādā veidā mēģina noņemt no trases savus politiskos oponentus.»
Ref: 225.000.103.2627
