Atrisināt Brexit strupceļu, līgumā ar Eiropas Savienību (ES) paredzot Ziemeļīrijas aiziešanu no ES muitas zonas un vienlaikus palikšanu ES vienotajā tirgū – tā paredz priekšlikumi, ko Lielbritānijas valdība iesniegusi Briselei.
Kā vēsta britu sabiedriskais medijs BBC, Lielbritānija, kuras izstāšanās no ES paredzēta 31.oktobrī, savu redzējumu par izstāšanās nolīguma izšķirošajiem punktiem izklāstījusi septiņas lapas garā dokumentā, kas Briselei iesniegts trešdien, 2.oktobrī.
Londonu līdz šim nav apmierinājis līdzšinējā nolīguma projektā paredzētais Ziemeļīrijas pagaidu noregulējums, tādēļ piedāvāts šo Lielbritānijas daļu pēc valsts izstāšanās no bloka atstāt ES vienotajā tirgū, vienlaikus atdalot to no bloka vienotās muitas zonas.
Attiecīgi uz Īrijas-Ziemeļīrijas (Lielbritānijas) robežas tiktu ieviesta muitas kontrole.
Vēl par šo tematu: Merkele norāda uz Brexit lomu pasaules ekonomikas bremzēšanā
Būtiski, ka Ziemeļīrijas parlamentam tiktu piešķirtas pilnvaras apstiprināt piedāvāto, jauno regulējumu un ik pēc četriem gadiem lemt, vai to paturēt turpmāk.
ES un Īrija: Priekšlikumi ir apspriešanas vērti
Īrijas premjerministrs Leo Varadkars (Leo Varadkar) vērtējis, ka jaunais priekšlikums «paredz Ziemeļīrijas pagaidu noregulējuma mērķu nepilnīgu īstenošanu». Šie mērķi ir Ziemeļīrijas miera un vienotā tirgus saglabāšana, kā arī Īrijas ekonomisko sakaru atbalstīšana.
Vienlaikus Varadkars uzsvēris, ka vēlas ES vienošanos ar britiem un sarunu turpināšanu.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker) komentējis, ka priekšlikumi liecina par labvēlīgu virzību atsevišķās jomās. Viņaprāt, tomēr Lielbritānijas piedāvātā pārvaldības sistēma, kā tiktu pārvaldīts jaunais regulējums, ir problemātiska. Saglabājoties arī ES bažas par muitas noteikumiem, tā Junkers.