«Eiropas nākotnes ekonomikai jābalstās uz klimatam draudzīgiem principiem,» pārliecināts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
«ES valstu valdību uzdevums ir parādīt skaidru redzējumu par plānotajiem pasākumiem klimata pārmaiņu ierobežošanā, tostarp aplūkojot dažādus finansēšanas un investīciju stimulus, virzoties uz modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku,» uzskata ministrs.
«Ambiciozi mērķi klimata pārmaiņu novēršanā ir iespēja ES valstīm, arī Latvijai, lai mēs varētu attīstīt savu ekonomiku un radīt inovatīvus risinājumus, tehnoloģijas un pakalpojumus,» pauž Pūce.
Pūce 3.oktobrī pārstāves Latviju Zaļās izaugsmes samitā Luksemburgā un uzstāsies paneļdiskusijā Liekot pamatus klimatneitrālai un plaukstošai Eiropas ekonomikai.
Savā uzrunā ministrs uzsvērs, ka virzība uz klimatneitralitāti jāvērtē caur ekonomiskās attīstības un izaugsmes prizmu, ir jāizmanto digitālo risinājumu sniegtās iespējas, īpaši transporta sektorā, lai nodrošinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Tāpat ministrs akcentēs nepieciešamību pēc Eiropas Savienības līmeņa iniciatīvām un rīcības īpaši investīciju pieejamības kontekstā un saistībā ar nodokļu politiku.
Lasi arī: Klimata pētījumā Baltijai prognozē 40 grādu vasaras
Zaļās izaugsmes samitā notiks trīs paneļdiskusijas, kurās diskutēs par jautājumiem saistībā ar pārejas uz klimatneitraliāti priekšrocībām, par virzību uz konkurētspējīgu un klimatneitrālu ES rūpniecību, kā arī nepieciešamajām investīcijām šīs pārejas sasniegšanai. Samita dalībnieki spriedīs par to, kādu labumu ES tautsaimniecībai un sabiedrībai var dot pāreja uz ekonomiku, kas rada nulles emisijas, dalīsies ar idejām un ieteikumiem kā veiksmīgāk virzīt klimata izmaiņu politiku.
Zaļās izaugsmes platforma kopš 2013.gada pulcē Eiropas enerģētikas, klimata un vides ministrus, Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un lielāko uzņēmumu pārstāvjus, lai diskutētu par ekonomiskajām iespējām un izaicinājumiem, kas saistīti ar ES pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku.
Tad, kad sasniegsim Francijas, Spānijas, Nīderlandes, Portugāles, Zviedrijas, Dānijas un Luksemburgas iekšzemes kopprodukta ( IKP) līmeni uz 1 iedzīvotāju un sasniegsim viņu oglekļa emisiju (siltumnīcefekta gāzu emisijas) līmeni, tad Latvija drīkst iesaistīties oglekļa emisijas samazināšanai no 40% līdz 55% līdz 2030.gadam. Bet tagad šis Pūces lēmums ir ļoti bezatbildīgs, kas kavēs valsts ekonomisko attīstību un dzīs Latvijas tautu vēl lielākā nabadzībā.