Lielbritānijas valdības lēmums uz piecām nedēļām apturēt parlamenta darbu izsaucis valstī kritikas vilni, oponentiem uzskatot, ka noticis nedemokrātisks mēģinājums apturēt likumdevējus, kuri cenšas nepieļaut britu izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.
Kā vēsta britu raidorganizācija BBC, valdības lēmumu otrdien, 28.augustā, apstiprinājusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II (Elizabeth II).
Britu premjerministrs Boriss Džonsons (Boris Johnson) skaidrojis, ka pārtraukums neatņems deputātiem laiku debatēm par Brexit ar vienošanos vai bez tās, ko Džonsons solījis īstenot 31.oktobrī.
Lai arī parlamenta darbības apturēšana Lielbritānijā ir teju ikgadēja prakse, laiks, kāds tai izvēlēts, valstī daudziem nav pieņemams.
Petīciju, kur pausts aicinājums neapturēt parlamenta darbu, vienas dienas laikā parakstījuši vairāk nekā miljons britu.
Lielākas opozīcijas partijas – leiboristu – līderis Džeremijs Korbins (Jeremy Corbyn) lēmumu nosaucis par «demokrātijas aplaupīšanu», ar ko deputātiem atņemts laiks pieņemt tiesību aktus, kas opozīcijai nepieciešami, lai nepieļautu bezvienošanās Brexit.
Korbins un vairāki citi Džonsona pretinieki solījuši mēģināt apturēt parlamenta darba pārtraukšanu.
Britu ziņu portāls The Guardian savukārt vēsta, ka jau trešdien, 29.augustā, parlamentārieši no vairākām partijām vienojušies steidzami sagatavot tiesību aktus, ar kuriem premjerministram tiktu pieprasīts lūgt ES pagarināt valsts izstāšanās termiņu. Tas ar deputātu nosacījumu, ja Džonsona valdība līdz oktobra vidum nepanāks jaunu nolīgumu ar ES, kas gan ir maz ticams.