Dānija vēl nav devusi savu piekrišanu tam, ka Krievijas gāzes pārvads Nord Stream 2 tiek būvēts tās ūdeņos, un pieprasa papildu pārbaudes par tā ietekmi uz vidi. Tas gāzes vada būvniecību varētu paildzināt par vairākiem mēnešiem, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.
Dānija vēlas pārliecināties, ka Nord Stream 2 izvēlējušies «pašu drošāko un videi draudzīgāko maršrutu» pa viņu ūdeņiem, LRT pauda Dānijas Enerģijas aģentūras pārstāvis Ture Falbe-Hansens (Ture Falbe-Hansen).
Nord Stream 2 pārstāvji pārmetuši Dānijai tās lēmumu, tomēr vērsušies pie Dānijas Enerģijas aģentūras apelācijas padomes. Falbe-Hansens nezina, cik ilgu laiku varētu prasīt Nord Stream 2 lietas izskatīšana.
Turklāt Nord Stream 2 būvniecības paildzināšana varētu izmaksāt 600 miljonus eiro.
Enerģētikas eksperte Diāna Palardī (Diane Pallardy) uzskata, ka Nord Stream 2 Dānijas ūdeņos varētu uzcelt piecu nedēļu laikā un Dānijas Enerģijas aģentūras lēmumi ir tikai daļa no ierastā procesa, lai pierādītu projekta ietekmi uz vidi.
Aizvadītajā gada Apvienoto Nāciju Organizācija paziņoja, ka Baltijas jūra jau ir pati piesārņotākā ūdenstilpe pasaulē.
Oksfordas Enerģijas pētniecības institūta pētniece Katja Jafimava (Katya Yafimava) uzskata – ja Nord Stream 2 iegūst atļauju līdz septembra beigām, vismaz viens atzars varētu sākt strādāt jau 2020.gada janvārī. Viņa uzskata, ka Vācijas sociāldemokrāti, kuri atbalsta Krievijas gāzes pārvada būvniecību, varētu izdarīt spiedienu uz dāņu kolēģiem, kuri nesen nākuši pie varas.
Tomēr dāņi varētu būt ieinteresēti bloķēt Nord Stream 2, jo pašlaik viņi gūst labumu no norvēģu gāzes tranzīta, skaidro Jafimava.
Tajā pašā laikā Vācija var izmantot Dāniju, lai vienotos ar Krieviju par gāzes tranzīta caur Ukrainu turpināšanu. Tomēr, jo ilgāk Dānija vilcinās, jo mazākas iespējas sasniegt labvēlīgu vienošanos ar Krieviju Ukrainas jautājumā, skaidro eksperte.
Projekta aizkavēšanās varētu ietekmēt arī Krievijas sarunas ar Ukrainu par gāzes tranzītu. Pašreizējās vienošanās termiņš ir 2020.gads.
Nord Stream 2 sāka būvēt 2015.gadā, un paredzēts, ka caur to Krievija pa tiešo varēs nogādāt gāzi Vācijā.
Kijevā pastāv bažas, ka pārvads padarīs bezjēdzīgu gāzes tranzītu caur Ukrainu, liekot valstij zaudēt miljardiem lielus ienākumus. Arī Polija un Lietuva kritizējusi projektu, norādot, ka Krievija gāzes pārvadu izmantos kā politisko instrumentu, lai mazinātu Eiropas enerģētisko neatkarību.
«Nord Stream 2 ir piemērs necieņai un pretrunīgumam mūsu [Eiropas Savienības] politikā,» paudis Lietuvas Ārlietu ministrs Lins Linkevičs (Linas Linkevičius). «Eiropas Savienībā mēs piekritām dažādot savus enerģijas avotus, lai mēs nebūtu atkarīgi no viena avota.»
Šī raksta oriģināls lasāms LRT vietnē angļu valodā: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1090464/can-denmark-sink-nord-stream-2-traversing-the-baltic-sea