Lielbritānijas parlaments ir atbalstījis Brexit izšķirošo balsojumu grafiku, ko sagatavojusi britu premjerministre Terēza Meja (Theresa May) un kas pirmoreiz izstāšanās sarunu laikā oficiāli pieļauj iespēju pārcelt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības uz vēlāku laiku.
Kā vēsta kanādiešu-britu ziņu aģentūra Reuters, trešdien, 27.februārī, britu likumdevēji priekšlikumu par grafiku, kas marta vidū paredz balsojumu par, iespējams, labotu izstāšanās vienošanos un citiem iespējamiem scenārijiem, atbalstījuši ar ievērojamu, 482 deputātu, pārsvaru.
Tā kā visi balsojumi paredzēti vien pāris nedēļas pirms paredzētās izstāšanās dienas, 28.marta – kas joprojām ir ticamākais Lielbritānijas izstāšanās datums –, tad jaunais balsojumu grafiks nozīmē, ka britu pilsoņi un uzņēmumi gandrīz līdz pēdējam brīdim nezinās, kam tieši gatavoties.
Izstāšanās balsojumu plāns
Lielbritānijas parlamentā pirmais solis būs līdz 12.martam sarīkot atkārtotu balsojumu par valsts izstāšanās vienošanos ar ES, kur, kā cer panākt Meja, būtu iekļautas izmaiņas vai pārejas perioda precizējums attiecībā uz Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu.
Ja parlamentārieši to noraidītu, tad 13.martā tiem būtu jābalso, vai atbalstīt valsts izstāšanos no ES bez vienošanās, kas tā pieņemšanas gadījumā nozīmē, ka ar parlamenta vairākuma atbalstu valsts dotu skaidru piekrišanu «smagā» Brexit scenārijam.
Ja parlaments balsojumā izslēgs arī šo iespēju, tad līdz 14.martam deputātiem būtu jābalso par iespēju lūgt ES vēl pagarināt izstāšanās sarunas un pirmsizstāšanās periodu, kas jau ir ildzis divus gadus. Faktiski tas nozīmētu atlikt izstāšanos, kas šobrīt paredzēta 29.martā.
Ja Lielbritānijas parlaments visās trijās reizēs nobalsotu «pret», tad valsts pamestu ES 29.martā bez vienošanās.
Francija: Pārcelšana atbalstāma tikai nopietna iemesla dēļ
ES ļoti piesardzīgi raugās uz iespēju pārcelt Lielbritānijas izstāšanos uz vēlāku laiku. Piemēram, Francijas valdības pārstāvji ziņu aģentūrai Reuters, trešdien norādījuši, ka Parīze varētu piekrist izstāšanās pārcelšanai ar nosacījumu, ka britu puse to pamato ar reāli īstenojamu situācijas risinājumu. Tas būtu, piemēram, ka Lielbritānijā tiktu izsludinātas ārkārtas vēlēšanas vai atkārtots Brexit referendums. Cita iespēja ir, ja Londona nāktu klajā ar jaunu piedāvājumu, kas būtu pieņemams visām pusēm, bet kam trūktu laika, lai saliktu pēdējos uzsvarus.