Konkurences padomes lēmumā norādīts, ka karteļa dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos, kuru kopējā līgumsumma sasniegusi nepilnus 687 miljonus eiro. Kopējais Konkurences padomes veiktais karteļa izpētes periods ir par laiku vismaz no 2011.gada līdz 2019.gadam.
Būvniecības kartelī iesaistīto uzņēmumu kopējais apgrozījums, piemēram, 2019.gadā, sasniedza 448,47 milj. eiro, kas veido 8,54% no visiem Latvijas būvniecības nozarē strādājošo uzņēmumu kopējā apgrozījuma.
Savukārt no kopējā ēku būvniecības apgrozījuma, pēc Konkurences padomes aplēsēm, karteļa lietas dalībnieku apgrozījums laika posmā no 2015.līdz 2019.gadam veidojis 16%–20%.
Lursoft, apkopojot datus par būvniecības kartelī iesaistīto uzņēmumu finanšu rādītājiem, secinājis, ka pēdējos gados šo uzņēmumu apgrozījuma rezultāti bijuši mainīgi. 2015.gadā to apgrozījums bija 415,42 milj. eiro, bet jau nākamajā gadā tas samazinājies līdz 274,23 milj. eiro, pēc kura turpmākos divus gadus atkal sekojis apgrozījuma pieaugums (2017.gadā – 418,73 milj. eiro, 2018.gadā – 513,39 milj. eiro).
Pēdējo gadu periodā visaugstāko peļņas rādītāju kartelī iesaistītie uzņēmumi sasnieguši 2017.gadā, kopā pēc nodokļu nomaksas nopelnot 20,62 milj. eiro.
Konkurences padome konstatējusi, ka karteļa vienošanās ietvēra dažādas būvniecības jomas un būvdarbu veidus, tāpēc šajā lietā potenciāli ietekmēts viss būvniecības tirgus Latvijā. Konkurences padomes lēmumā norādīts, ka karteļa dalībnieku mērķis bija ierobežot savstarpējo konkurenci un nodrošināt lielāku peļņu uz pasūtītāja rēķina. Aprēķināts, ka būvnieku izveidotā karteļa rezultātā valsts varētu zaudēt vismaz 18 milj. eiro Eiropas Savienības struktūrfondu naudas.
Ņemot vērā karteļa dalībnieku pārkāpumu smagumu, pārkāpuma ilgumu un samazinājumu, noteiktais soda apmērs, kas tiek aprēķināts no pēdējā pilnā finanšu gada, par kuru iesniegts pārskats, svārstās no 4,6% SIA Velve līdz 6,1% SIA Re & Re un SIA Skonto būve.
Pārskatus par 2020.gadu līdz pētījuma sagatavošanas brīdim iesnieguši 6 no 10 būvniecības kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem, savukārt SIA RBSSKALS Būvvadība jau kopš 2017.gada ir pasludināta maksātnespēja, un uzņēmumam šobrīd uzkrāts 111,56 tūkst. eiro liels nodokļu parāds.
Būvniecības karteļa uzņēmumu kopējais apgrozījums 2019.gadā – 448,47 milj. eiro, 2018.gadā – 513,39 milj. eiro, 2017.gadā – 418,73 milj. eiro;
Būvniecības karteļa dalībnieku kopējā peļņa 2019.gadā – 9,71 milj. eiro, 2018.gadā – 11,81 milj. eiro, 2017.gadā – 20,62 milj. eiro;
2019.gadā kartelī iesaistītie uzņēmumi nodarbināja 1360 darbiniekus, 2018.gadā – 1336, 2017.gadā – 1182;
2019.gadā karteļa dalībnieki nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksājuši 4,73 milj. eiro, 2020.gadā – 7,49 milj. eiro.
Salīdzinot kartelī iesaistīto uzņēmumu 2020.gada finanšu rādītājus ar 2019.gada rezultātiem, visām pārskatus iesniegušajām kompānijām aizvadītajā gadā sarucis apgrozījums, kritumam svārstoties no 23,41% AS LNK Industries gadījumā, līdz pat 72,49% samazinājumam SIA RERE BŪVE. Par vairāk nekā 70% pērn sarucis arī SIA Skonto būve apgrozījums. SIA Skonto būve apgrozījuma kritumu savā iesniegtajā vadības ziņojumā skaidro ar apjomīgu projektu pabeigšanu 2019.gadā, kā arī to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultātā ir mazinājušies būvdarbu tempi, tādējādi samazinot apgūstamo darbu apjomu.
Gadu būs liegums piedalīties publiskos iepirkumos
Konkurences padome būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudassodu kopumā 16,65 milj. eiro apmērā, papildus tam, kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem, lēmumam stājoties spēkā, tiks noteikts arī liegums vienu gadu piedalīties publiskos iepirkumos. Lielākā daļa no minētajiem uzņēmumiem jau paziņojuši, ka Konkurences padomes lēmumu pārsūdzēs tiesā, kas nozīmē, ka attiecīgais liegums spēkā vēl nestāsies.
Apskatot publiskos iepirkumu rezultātus redzams, ka lēmumā norādītie būvniecības uzņēmumi turpina piedalīties un uzvarēt iepirkumu konkursos. Izņēmums gan ir SIA Skonto būve un SIA Latvijas Energoceltnieks, kuri, balstoties uz Lursoft izziņās pieejamo informāciju, šogad vēl nav uzvarējuši nevienā būvniecības iepirkumā.
Lielākais iepirkums, kurā šogad uzvarējis kāds no būvniecības kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem, ir konkurss par Rail Baltica Starptautiskās lidostas «Rīga» dzelzceļa stacijas, saistītās infrastruktūras un estakāžu būvdarbiem.
Konkursā, kura līgumcena ir 236,96 milj. eiro, uzvarējuši trīs uzņēmumi, tostarp arī AS LNK Industries. Tikmēr visvairāk iepirkumos šogad uzvarējis SIA Re & Re, kopskaitā četros konkursos.
Lursoft dati rāda, ka visos iepirkumos, kuros šogad vinnējis SIA Re & Re, tas uzvarējis kopā ar SIA RERE MEISTARI vai arī SIA RERE BŪVE. Vērtīgākais no tiem bijis SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca izsludinātais konkurss par būves Hipokrāta ielā 2 pārbūvi par aptiekas loģistikas ēku, kā arī stacionārus savienojošas virszemes pārejas izveidošanu. Konkursa līgumcena – 4,98 milj. eiro. Jāpiebilst, ka SIA Re & Re kopā ar SIA RERE MEISTARI uzvarējis arī SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca konkursā par stacionāra Biķernieki energoefektivitātes uzlabošanas būvdarbiem (2,18 milj. eiro).
Būvniecības kartelī iesaistītie uzņēmumi šogad uzvarējuši divos Jūrmalas pilsētas domes iepirkumos, tāpat arī Jelgavas pilsētas, Liepājas pilsētas, Smiltenes novada un Stopiņu novada domes izsludinātajos iepirkumos.
Lai gan pasūtītājiem būtu jānodrošina efektīva konkurence iepirkumos, iegūtā informācija norāda uz pretējo, secinājusi Konkurences padome. Lietas dalībnieki aktīvi izmantojuši iespēju nepastarpināti komunicēt ar dažādu iepirkumu pasūtītāju pārstāvjiem, lai ietekmētu šo iepirkumu norises gaitu un sasniegtu tādu rezultātu, kas atbilstu karteļa dalībnieku kopējam mērķim.
Iepriekš desmit kartelī iesaistītie uzņēmumi uzvarējuši ne tikai dažādos pašvaldību, bet arī valsts pārvaldes izsludinātajos konkursos. Tā, piemēram, SIA Abora kopš 2017.gada uzvarējusi četros Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra konkursos (līgumcenas kopā veido 27,93 milj. eiro), savukārt SIA Arčers šajā periodā – pat sešos Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra konkursos (kopējā līgumcena – 15,26 milj.eiro).
Starp būvniecības karteļa uzņēmumu uzvarētajiem konkursiem atrodami vairāki pašvaldību izsludinātie konkursi, tostarp, ne tikai Rīgas domes departamentu iepirkumi par būvniecības darbiem, bet arī, piemēram, Jūrmalas, Rēzeknes pilsētas domes. Jau iepriekšminētais SIA Arčers par 7,35 milj. eiro aizvadītajā gadā īstenojis projektu par rekreācijas centra būvdarbiem Kvošu ezera krastā, savukārt 2017.gadā tas būvējis Rēzeknes Olimpiskā centra sporta arēnu (16,99 milj. eiro). Šajā pašā gadā SIA Arčers arī no Rēzeknes netālajā Ludzā projektējis un būvējis pilsētas ģimnāzijas peldbaseinu (1,97 milj. eiro līgumcena).
Saņēmuši valsts atbalstu
Tiesa, neskatoties gan uz pērn, gan uz šogad uzvarētiem vairākiem iepirkumiem, atsevišķi būvniecības kartelī iesaistītie uzņēmumi pēdējā pusotra gada laikā izmantojuši arī iespēju saņemt valsts piedāvātos Covid-19 atbalstus, kas uzņēmumiem tika piedāvāti krīzes seku pārvarēšanai.
Lursoft apkopotā informācija rāda, ka šādu iespēju izmantojuši seši no desmit kartelī iesaistītajiem būvniecības uzņēmumiem.
Tā, piemēram, no Valsts ieņēmumu dienesta publiskotajiem datiem redzams, ka SIA Skonto būve šogad trīs mēnešu laikā apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai no valsts saņēmusi kopumā 300 tūkst. eiro, SIA Velve apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai šogad kopumā saņēmusi 200 tūkst. eiro. Jānorāda, ka grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai saņēmuši visi 6 valsts atbalsta saņēmēji, savukārt SIA Latvijas Energoceltnieks atbalstīta arī nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadale termiņos vai atlikšana uz laiku, bet SIA Abora saņēmusi arī atbalstu algu subsīdijām.
Avoti: Lursoft apkopoti dati tikai par publiskajiem iepirkumu konkursiem, kuru rezultāti publiskoti Iepirkumu Uzraudzības datu bāzē, un Valsts ieņēmumu dienesta dati par Covid-19 atbalstu saņēmējiem, kā arī Konkurences padomes šī gada 30.jūlija lēmums.