Gadu desmitiem un pat simtiem Latvijas ģeogrāfiskais novietojums, transporta tīkls, neaizsalstošas ostas ir bijis mūsu ekonomikas aktīvs, kas garantējis darbu un ienākumus tūkstošiem cilvēku, Neatkarīgajai Rīta Avīzei (NRA) pauž Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs. Taču caur Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) prizmu lūkojoties – «tas ir mūsu valsti apturējis attīstībā par kādiem 10–15 gadiem». Turklāt «indivīdi no tā varbūt kļūst bagāti, bet valsts no tā nekļūst bagāta».
Urbanovičs retoriski atbildot uz Kariņa izteikto, vaicā: «Vai tie desmitiem tūkstošu dzelzceļa, pārvadājumu, ostu nozarē strādājošo, kam tranzīts nodrošinājis dienišķo iztiku, mūsu valsts vadītāja izpratnē ir «bagātie indivīdi», kas iedzinuši nabadzībā mūsu valsti?»
«Ja vēl savā valdības deklarācijā pašreizējā koalīcija ierakstījusi, ka veicinās dzelzceļa tranzīta koridora starptautisko konkurētspēju, tad tagad mūsu valsts attīstību nodrošinās «viedā reindustrializācija»,» NRA pauž Urbanovičs.
Vēl par šo tematu: Loģikas iztrūkums. Kariņš uzskata, ka tranzītbizness Latvijai nav nepieciešams
«Neviens pagaidām nav redzējis šā koncepta izklāstu konkrētu plānu izskatā, taču izklausās tikpat saturīgi kā «banku sektora kapitālais remonts». Kad tautsaimniecības procesu apzīmēšanai sāk lietot poētiskus apzīmējumus, līdzšinējā pieredze liek baidīties…» vērtē Urbanovičs.
Iepriekš Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs BNN sacīja: «Ja Latvija samazinās kravu plūsmas, neattīstīs tranzīta jomu, tautiešiem tas var nozīmēt sociālu degradāciju, proti, ļoti daudz jomas speciālisti paliks bez darba un viņiem Latvijā vairs nebūs ko darīt.»
Jau ziņots, ka Latvijas dzelzceļš šogad plāno uzteikt darbu vēl 700 darbiniekiem papildus tiem aptuveni 1 500, kas atlaisti jau iepriekšējos nepilnos divos gados.
Vairāk lasiet šeit: BNN INTERVIJA | Kabanovs: Kariņa izteikumi par tranzīta jomas maznozīmību tautai var nozīmēt sociālu degradāciju