Dānija devusi atļauju tās teritoriālos ūdeņos būvēt posmu dabasgāzes cauruļvadam Baltic Pipe, kas savienotu Norvēģiju, Dāniju un Poliju. Tikmēr Dānija ir vienīgā valsts, kura nav apstiprinājusi Krievijas gāzes cauruļvada Nord Stream 2 būvēšanu uz Vāciju.
Kā pirmdien, 28.oktobrī, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT, Baltic Pipe ir Eiropas Savienības iecerēts projekts, kura plānotās izmaksas ir 2,1 miljards eiro. 2018.gadā par tā īstenošanu vienojies konsorcijs Baltic Pipe. Tajā sadarbojas Dānijas gāzes un elektroenerģijas tīklu uzņēmums Energinet un Polijas gāzes tīklu operatoru Gaz-System ar mērķi 2020.gadā sākt būvēt cauruļvadu no Ziemeļjūras uz Poliju, lai Polijā un tās kaimiņvalstīs nogādātu Norvēģijas dabasgāzi.
«Dānijas Enerģētikas aģentūra uzskata, ka jūras cauruļvada projektu var būvēt un īstenot, neradot nepieņemamu kaitējumu videi vai drošībai,»
paziņojumā paudusi konsorciju veidojošo uzņēmumu grupa, raksta LRT.
Lasiet arī: Dāņi prasa papildu pārbaudes par Nord Stream 2 ietekmi uz vidi
Vienlaikus Dānijas iestāžu piekrišanu gaida arī Krievijas enerģētikas milzis Gazprom. Tā virzītais projekts Nord Stream 2, kura nolūks ir Baltijas jūrā uzbūvēt cauruļvadu Krievijas gāzes transportēšanai uz Vāciju, apejot Austrumeiropas un Baltijas reģionu, ir atdūries iestādēs Kopenhāgenā.
Dānija nav ne piekritusi, ne noradījusi Nord Stream 2, taču tās iestādes ir konstatējušas iespējamu vides apdraudējumu, ko projekts varētu radīt. Nord Stream 2 bija plānots pabeigt līdz 2019.gada beigām, un būvdarbiem ir piekritušas visas iesaistītās valstis, izņemot Dāniju. Projektā apiet tās teritoriju, saskaņā ar Gazprom aplēsēm, izmaksātu vairākus simtus miljonu ASV dolāru.
Šī raksta oriģināls lasāms LRT vietnē angļu valodā: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1110799/denmark-approves-baltic-pipe-but-not-nord-stream-2