Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvas piejūras kūrortpilsētu Palangu nedēļu pirms Ziemassvētkiem lielā skaitā parasti piepilda Krievijas tūristi, taču rubļa «brīvais kritiens» un skaidras naudas trūkums krieviem šogad licis palikt mājās.
Krievi – Palangas ienesīgākie klienti
Dārgākos modes preču un salonveikalos parasti mudž pircēju bariņi no austrumiem, taču šogad elitārāki veikali stāv gandrīz tukši, jo nav Lietuvas dāsnāko viesu – krievu.
«Rubļa kurss pret eiro ir tik augsts, ka brauciens uz Palangu mums izmaksā veselu bagātību, vidusmēra krievu ģimene to tiešām nevar atļauties. Parasti Lietuvas jūrmalu apmeklējam arī vasarā, bet baidos, ka nākamvasar to atļauties nevarēsim,» atzīst Palangā sastaptā Lidija, atpūtniece no Krievijas.
Krievu tūristu trūkums šogad jūtams visā Lietuvā, bet Palanga to jūt viskrasāk.
«Pašlaik krievu viesu skaita kritums ir aptuveni 20-30%,» vērtē Palangas viesnīcas Gabija pārdošanas daļas vadītāja Krīstīna Telpokaite (Kristina Telpokaitė), kura arī atklāj, ka krievi ir īpaši tūristi, kuri kūrortā pavada divas vai trīs nedēļas un tērē naudu ar plašu vērienu.
Tikmēr Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītāja Ēvalda Šiškauskiene (Evalda Šiškauskienė) lēš, ka šis gads viesmīlības nozarei bijis sliktākais pēdējos sešos līdz septiņos gados.
«Kad valsts ir aizņemta ar karošanu un ekonomisko spriedzi, ceļošana paliek otrajā plānā. Turklāt Krievijā bankrotējušas arī daļa ceļojumu aģentūru, un kaut kādas sekas ir atstājusi arī Krievijas īstenotā Lietuvas nomelnošanas kampaņa,» situāciju raksturo Šiškauskiene.
Pieaug viesu skaits no citām valstīm
Šogad kopumā tomēr Lietuvas viesmīlības nozarei veicies labi. Kā lēš valsts Tūrisma pārvaldē, Lietuvu 2014.gadā būs apmeklējuši vairāk nekā divi miljoni ārvalstu viesu.
Gada pirmajos deviņos mēnešos visvairāk tūristu bijis no Vācijas (77,9 tūkstoši, par pieciem tūkstošiem vairāk nekā pērn), tālāk seko Krievija (64,8 tūkstoši, par 12 mazāk nekā pērn), Baltkrievija (54,3 tūkstoši, par 11 tūkstošiem vairāk nekā pērn), Polija (41,3 tūkstoši, par trim tūkstošiem mazāk nekā pērn) un Latvija (33,1 tūkstotis, salīdzinot ar 27,1 tūkstoti 2013.gadā).
Ref: 111.111.103.2028