Vairākos Augstākās tiesas (AT) departamentos saņemto kasācijas sūdzību kvalitāte joprojām pieklibo, plēnumā norādīja vairāki AT departamentu priekšsēdētāji.
AT Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka kasācijas sūdzību kvalitāte diemžēl joprojām pieklibojot. Lai gan esot daudz kvalitatīvi uzrakstītu sūdzību, tomēr liela daļa satur lūgumus pārskatīt lietas apstākļus. Uz šo sūdzību slikto kvalitāti norādīja arī AT Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, aicinot meklēt risinājumu.
Komentējot Civillietu departamenta darbu pērn, Stupišs minēja, ka viena no problēmām ir arī ārpus procesa sūdzību izskatīšana, ko iesniedz dažādas personas, un esot jādomā par šī procesa efektivizāciju. «Pērn tika saņemtas 108 sūdzības, no kurām lielākā daļa bija par lūgumu saukt tiesnešus pie disciplināratbildības vai lūgumi pārskatīt lietas,» teic departamenta priekšsēdētājs.
Stupišs uzsvēra, ka no 108 sūdzībām par pamatotām atzītas trīs sūdzības, par kurām tika ierosinātas disciplinārlietas. Šāds sūdzību apmērs esot viena tiesneša slodze, tādēļ esot jādomā kāds risinājums. «Protams, cilvēkiem sāp par zaudētām lietām, bet tas nav veids, kā AT resursus vajadzētu izmantot,» piebilda AT pārstāvis.
Viņš arī skaidroja, ka konstatējis tendenci par kasācijas tiesai netipisku funkciju izpildi, proti, tiesā nonāk lietas ar nekvalitatīvi izmeklētiem lietas apstākļiem. «Kasācijas instancē nonākot šādām lietām, tai jānodarbojas ar citām funkcijām, jo faktu un pierādījumu vērtēšana nav kasācijas instances darbs,» norādīja Stupišs, piebilstot, ka šajā jomā pērn tika ierosinātas divas disciplinārlietas.
Tikmēr Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja norādīja, ka šogad tendence samazināties lietu skaitam varētu turpināties. Viņa vērsa uzmanību, ka departamenta slodze ir ļoti intensīva, tādēļ tas rada reālus riskus darbinieku veselībai. Departamenta skatāmo lietu struktūra esot nemainīga, proti, tās ir Valsts ieņēmumu dienesta lietas, pašvaldību un ministriju lietas, kurās tiek pārsūdzēti ministriju lēmumi.
«Šogad no pašvaldībām izcēlusies Rīgas dome, saistībā ar tās pieņemtajiem lēmumiem. Kopumā no šīs pašvaldības izskatītas 15 lietas,» piebilda Krūmiņa.
Pērn no Administratīvo lietu departamenta iesniegti četri pieteikumi Satversmes tiesā, bet kasācijas tiesvedību atteikts ierosināt 52% lietu. Savukārt 54% gadījumu spriedums ticis pilnībā vai daļēji atcelts, un pērn būtiski palielinājies atcelto lēmumu skaits.
Skaidrojot iemeslus atcelto nolēmumu pieaugumam, Krūmiņa minēja, ka pierādījumi tikuši vērtēti salīdzinoši virspusēji, kā arī, palielinājusies pārāk formāla tiesisko normu izpratne.
Kā ziņots, pērn AT viens tiesnesis izskatījis vidēji 84 līdz 90 lietas, liecina AT apkopotā informācija par darbu 2018.gadā.
Kopā pērn AT saņemtas 2 920 lietas, kas ir par 8,15% mazāk nekā gadu iepriekš. Saņemto lietu skaits samazinājies trešo gadu pēc kārtas. Samazinājies arī pagājušajā gadā izskatīto lietu skaits – kopā izskatītas 2 817 lietas jeb par 12,11% mazāk nekā pirms gada.
Tikmēr kopējais lietu atlikums uz gada beigām, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis par 5,7% jeb līdz 1 811 lietām.
AT Administratīvo lietu departaments pērn saņēma 850 un izskatīja 761 lietu, bet uz gada beigām neizskatītas bija 958 lietas. Vidējais lietu izskatīšanas ilgums šajā departamentā bijis 348 dienas, bet viens tiesnesis vidēji izskatījis 90 lietas.
Savukārt Civillietu departaments saņēma 1 336 lietas, izskatīja – 1 388, bet lietu atlikums gada beigās bija – 693. Vidēji departamentā lietas skatītas 222 dienas, bet viens tiesnesis izskatījis 84 lietas.
Tikmēr AT Krimināllietu departaments saņēmis 734 lietas, pabeidzis – 668, bet neizskatīto lietu palicis 160. Vidējais lietu izskatīšanas ilgums bijis 73 dienas, bet vidējais izskatīto lietu skaits uz vienu tiesnesi – 84.