Baltijas valstu jauniešu vidū ir vieni no augstākajiem pašnāvību rādītājiem ES, liecina pētījums par jauniešu labbūtību Baltijas valstīs.
Aptuveni katrs trešais jaunietis Latvijā un Igaunijā, bet Lietuvā katrs ceturtais pauž, ka viņiem ir ilgstošas veselības problēmas. Seši procenti latviešu un 11% igauņu jaunatnes uzskata, ka nav saņēmuši sev nepieciešamo veselības aprūpi. Tajā pašā laikā vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas jaunieši atlikuši ārsta apmeklējumu, lai ietaupītu naudu. Igaunijā tā darīja 8%.
Pētījums arī liecina, ka Baltijas jaunieši ne pārāk aktīvi praktizē veselīgu dzīves veidu. Latvijā un Lietuvā smēķē katrs ceturtais, bet Igaunijā – katrs piektais. Lai gan Baltijā jaunieši lieto alkoholu mazāk nekā ES vidēji, tad vairāk ir pamēģinājuši marihuānu – Latvijā 17%, Lietuvā 18%, Igaunijā 25%
Vēl Baltijas valstīs ir augstākais pašnāvību radītājs ES. 15-19 gadu vecuma grupā Igaunijas rādītājs ir 14 pašnāvības uz 100 000 attiecīgās vecuma grupas jauniešu un Lietuvas rādītājs – 13 (un tas ir otrs un trešais augstākais rādītājs), bet Latvijas – 11. Vēl augstāki ir pašnāvību rādītāji 20–24 gadīgo vecuma grupā – Lietuvai ir augstākais rādītājs Eiropā (24), bet augsti tie ir arī Latvijai (16) un Igaunijai (15).
Katrs piektais jaunietis Igaunijā un Latvijā pakļauts nabadzības riskam, bet Lietuvā katrs ceturtais. Tāpat katrs ceturtais jaunietis Latvijā un Igaunijā ir pakļauts sociālās atstumtības riskam, bet Lietuvā tas ir katrs trešais. Tāpat katrs desmitais jaunietis vecumā no 18 līdz 24 vērtē, ka viņu mājsaimniecībām ir grūti «savilkt kopā galus», un vidēji Latvijā un Lietuvā ir vairāk jauniešu nekā Eiropas Savienībā vidēji, kuru mājsaimniecībām bijuši komunālo maksājumu parādi vai kuri paši bijuši parādos, kas saistīti ar aizņemšanos no draugiem vai radiem.
Tāpat arī 90% uzskata, ka sabiedrībā valda spriedz starp nabadzīgajiem un bagātajiem, kā arī starp dažādām rasām un etniskajām grupām. 93% jaunieši Igaunijā, 88% Lietuvā un 73% Latvijā saredz, ka pastāv arī spriedze seksuālās orientācijas dēļ.
Kopumā visās Baltijas valstīs jaunieši ir mazāk apmierināti ar savu pašreizējo dzīves līmeni nekā ES vidēji. Par spīti tam vairums jauniešu Baltijā optimistiski raugās uz savu nākotni, tomēr ir arī tādi kuri uzskata, ka viņiem ir mazas iespējas gūt panākumus dzīvē – 33% Lietuvā, 24%Latvijā un 20% Igaunijā. Līdzīgas domas ir arī par iespējam gūt finansiālu labklājību – 47% Lietuvā, 41% Latvijā un 28% Igaunijā nav pārāk cerīgi noskaņoti.
Runājot par skolām, Latvijā ir augstākais pāridarījumu skaits skolās starp OECD valstīm – 18%. Tāpat arī Lietuvā un Igaunijā šie rādītāji ir virs vidējā – 10%.
Tikai neliela daļa jauniešu uzskata, ka viņi var ietekmēt savu skolu un augstskolu lēmumus.
Vidēji Baltijas jaunieši ir daudz centīgāki ar profesionālo apmācību nesaistītu kursu apmeklēšanā nekā ES vidēji. Baltijā tas ir katrs trešais jaunietis, tomēr iespējas pilnveidoties un apgūt tādu izglītību kā paši vēlas tiek vērtētas kritiski,
Arī bezdarba rādītāji jauniešu vidū Baltijas valstīs ir zemāki nekā ES – Lietuvā un Igaunijā katrs desmitais jaunietis ir bez darba, bet Latvijā – katrs piektais. Savukārt aptuveni katrs desmitais Baltijā ne mācās, ne strādā.
Tomēr daudzi kritiski vērtē iespēju atrast darbu, kas pašiem patīk un nesaskata iespējas uzsākt uzņēmējdarbību.