Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā Ģenerālprokuratūra apsūdzējusi arī bijušo Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāru Nilu Freivaldu un bijušo Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētāju Lauri Dripi, noskaidroja aģentūra LETA.
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Monvīds Zelčs, neminot apsūdzēto vārdus, apstiprināja, ka kriminālprocesā patlaban kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas.
Aģentūrai LETA zināms, ka šajā lietā apsūdzēts bijušais premjers Andris Šķēle, bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, bijušais SIA Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, kā arī Freivalds un Dripe, kurš savulaik arī bija tā laika ministra Šlesera ārštata padomnieks.
Vēl par šo tematu: Šķēlem un Šleseram uzrādīta apsūdzība par nelikumībām ar lieliem naudas apmēriem
TV3 raidījums Nekā personīga iepriekš vēstīja, ka apsūdzēti ir arī Lattelecom tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital vadītājs Gintars Kavacis.
Zelčs skaidroja, ka katram apsūdzētajam ir sava loma inkriminējamā nodarījumā. Iespējams, noziedzīgi iegūto summu prokurors neminēja, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka
tie ir aptuveni trīs miljoni eiro.
Prokurors apliecināja, ka vienam no apsūdzētajiem apsūdzība celta arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūrai LETA zināms, ka šī persona ir Šķēle un šajā gadījumā inkriminēta aptuveni miljona eiro iespējama legalizēšana.
Prokurors apstiprināja, ka izmeklēšanas tiesnesis ir akceptējis aresta uzlikšanu apsūdzēto mantai. Aģentūrai LETA zināms, ka arests uzlikts arī Šlesera un Šķēles atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem un uzņēmumu kapitāldaļām.
Apsūdzētajām personām inkriminējamie nodarījumi notikuši 2008. un 2009.gadā, kad SM tika organizēts konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam tika slēgti attiecīgi līgumi, iesaistot projektā uzņēmumu Hannu Digital. Ņemot vērā minēto, Zelčs norādīja, ka saskaņā ar likumu noilgums šajā lietā nevar iestāties.
Vaicāts, kāpēc tik vēlu pieņemti lēmumi par apsūdzību celšanu, Zelčs atbildēja, ka lieta ir komplicēta un tajā iesaistās daudzas personas.
Tāpat Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) šajā lietā bija nomainījušies vairāki izmeklētāji.
Lai arī kriminālprocesā uzņēmums Tet patlaban nav pieteicies par cietušo, prokurors vērsa uzmanību, ka šī iemesla dēļ lietas virzība nebūs apdraudēta. «Pēc likuma mums lietas virzīšanā obligāti nevajag cietušo. Tāpēc nebūs problēmu,» uzsvēra Zelčs.
Viņš arī apliecināja, ka patlaban kriminālprocess ir finiša taisnē un tālākie lēmumi par lietas pabeigšanu pirmstiesas izmeklēšanas stadijā tiks pieņemti tuvākajā laikā. Prokurors uzsvēra, ka apsūdzētie vēl nav snieguši liecības par apsūdzībām.
Ņemot vērā, ka lietā turpinās izmeklēšana, prokurors plašākus komentārus par apsūdzībām patlaban nesniegs.
Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.