Valsts kancelejas direktore no 2011.gada sākuma ir Elita Dreimane. Līdz nesenai pagātnei viņas darbība ir vērtēta vienīgi pozitīvi, tomēr pēdējā laikā viņai ar priekšnieci, Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu ir radušās domstarpības. Nopietnākais konflikts bijis par darbu ar klasificēto informāciju investīciju strīdos ar ārvalstu uzņēmumiem.
Dreimanes, kā katra iestādes vadītāja darbu, reizi divos gados izvērtē īpaša komisija. Šoreiz lēmuma pieņemšana ir aizķērusies. Komisija gaida Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu. Dreimanei varētu būt radušās problēmas ar pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Tā vietā, lai ietu uz biroju skaidroties, Dreimane ir uzsākusi publisku cīņu ar drošības dienestiem, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.
Valsts kancelejas direktore Dreimane valdības mājā strādā jau divdesmit gadus. Sākusi kā vecākā referente, viņa ir uzkalpojusies līdz augstākajam ierēdņa amatam valstī. Taču šobrīd viņas krēsls ir sašūpojies. Dreimane augstajā amatā nomainīja Guntu Veismani, kas valdības darbu organizēja desmit gadus un no trešā termiņa atteicās. Veismanes vadītajā kanceleja Dreimane septiņus gadu bija direktora vietniece. Pirms tam – Juridiskā departamenta vadītāja. Reizi divos gados kancelejas direktores darbību jāvērtē īpašai komisijai. Dreimanes izvērtēšana sākta marta sākumā, taču nu ir aizķērusies.
«Tā ir parastā vērtēšana, kas tika uzsākta pēc divu gadu darba un vērtēšanas laikā es saņēmu informāciju no mūsu drošības iestādēm, ka ir problēmas ar nacionālās drošības jautājumiem šeit kancelejas darbībā ar klasificētās informācijas glabāšanu. Un mani informēja, ka ir konkrētas pārbaudes uzsāktas SAB, līdz ar to uzskatu, ka manas tiesības un mans pienākums ir pārtraukt šo vērtēšanu, kamēr nav konkrēti slēdzieni izdarīti drošības iestādēs. Kamēr es nebūšu saņēmusi slēdzienu no drošības sargājošajām iestādēm, šī vērtēšana netiks turpināta,» skaidro Ministru prezidente.
Satversmes aizsardzības birojs ir uzsācis pārbaudi par Dreimanes pielaidi valsts noslēpumam. Birojs savu darbu nevar pabeigt, jo Dreimane atsakās ierasties uz pārrunām. Viņai nosūtīti jau četri uzaicinājumi, bet viņa nenāk.
«Jau divus nedēļas valsts kancelejas vadītāja nav ieradusies, nav atsaukusies uz mūsu aicinājumiem. Tajā pašā laikā ir ļoti aktīva publiskajā telpā ar visdažādākajiem komentāriem, viedokļiem. Esam nosūtījusi šoreiz gan laikam pēdējo uzaicinājumu ierasties uz pārrunām, pēc tam lemsim, kā rīkoties šādā situācijā,» teic Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis.
Pati Dreimane uzaicināšanu uz SAB uzskata par cilvēktiesību pārkāpumu. Šādu viedokli viņa pauž medijiem izplatītā preses relīzē: «Lai gan SAB pārstāvis nav iekļauts komisijas sastāvā, tomēr tas «spēlē pirmo vijoli» manā vērtēšanas procesā, tādejādi vērtēšanas process ir kļuvis tiesiski nekorekts un neobjektīvs, jo nav svarīgi ne sasniegtie mērķi, ne paveiktie darbi, ne kompetences, ne zināšanas, visu nosaka SAB. Šobrīd uz mani kā iestādes vadītāju tiek izdarīts spiediens un tiek klaji pārkāptas manas gan kā cilvēka, gan kā ierēdņa tiesības.»
Dreimane no intervijas raidījumam visu nedēļu izvairījās, bet piektdien saslima. Tomēr rakstiskā atbildē viņa skaidro, ka viņai nav nekas slēpjams un nav arī bail, tomēr uz SAB ir gatava iet vienīgi kopā ar advokātu. Birojs savukārt norāda, ka ierašanās uz pārrunām SAB ir pašas personas interesēs, jo šis ir veids, kā var noskaidrot neskaidros jautājums un tos atklāti pārrunāt.
Atsauksmes par Dreimanes darbu līdz šim ir bijušas labas un slavinošas. Taču ne vienmēr darbs ir gājis gludi. Īpaši jautājumos, kas saistīti ar klasificētas informācijas sargāšanu. Skaļākais skandāls, kas līdz šim ir skāris Valsts kanceleju, ir ar airBaltic saistīta slepena dokumenta nonākšana atklātībā. 2013.gada septembra beigās žurnālistu rīcībā nonāca Valsts kancelejas jurista Ivara Mēkona atzinums, ka valstij var nākties maksāt vairāk nekā 15 miljonus eiro bijušajam airBaltic īpašniekam Bertoldam Flikam, ja viņš iesūdzēs Latviju. Šādas informācijas nonākšana pretinieku rīcībā varēja iedragāt Latvijas izredzes tiesā.
Drošības policija uzsāka kriminālprocesu, tomēr vainīgie līdz šim brīdim nav noskaidroti. Izmeklēšanas laikā izkratīts Mēkona draba kabinets un dzīves vieta. Veikta arī pārbaude par klasificētas informācijas apriti Valsts kancelejā.
Pēc šī gadījuma Mēkons zaudēja pielaidi valsts noslēpumam, taču ne priekšnieces uzticību. Dreimane pagājušā gada rudenī viņam uzticēja sagatavot atzinumu arī par Citadeles bankas pārdošanu amerikāņu investīciju kompānijai Ripplewood. To nebija iespējams sagatavot bez iepazīšanās ar klasificētiem dokumentiem.
Pielaide ierēdņu un politiķu darbam ar valsts noslēpumu jau vairākus gadus ir nozīmīgs politikas dienaskārtības jautājums. Taču īpašu aktualitāti tas ieguva pirms gada. Eiropas Cilvēktiesību tiesa pagājušā gada aprīlī no Latvijas par labu Ludzas robežsargam Andrim Ternovskim piedzina piectūkstoš eiro. Viņam 1998.gadā atņemta pielaide, tādēļ viņš zaudēja darbu. Rīgas apgabaltiesa viņa prasību par atjaunošanu amatā izskatīja bez viņa klātbūtnes. Tieši to tiesā atzina par pārkāpumu.
Tiesas apsvērumi par pielaižu piešķiršanas sistēmu bija kā medus maize visiem pielaidi nedabūjušajiem ierēdņiem un politiķiem. Šis spriedums aktualizēja jautājumu, ka personām nav iespēja iepazīties ar visu specdienestu savākto informāciju par viņiem un to pārsūdzēt tiesā. Īpaši aktīvi uzstājas Nacionālās apvienības pārziņā esošā Tieslietu ministrija, kas pielaides neizsniegšanas dēļ bija zaudējusi ministri Baibu Broku un Valsts kanceleja, kurā pielaide bija atņemta Mēkonam.
Pagājušā gada beigās Eiropas Cilvēktiesību tiesa citā lietā, kur par pielaides anulēšanu sūdzējās bijušais muitnieks Vladimirs Vaškevičs un bijušas SAB darbinieks Andris Spūle, atzina, ka šis tomēr nav jautājums, kas būtu Cilvēktiesību tiesas kompetencē.
SAB Dreimani uz pārrunām aicinājusi jau četras reizes, tomēr viņa izvēlējusies citu taktiku, cenšoties diskreditēt drošības iestādes. Piemēram, aģentūrai LETA paziņojot, ka kārtība, kādā Latvijā piešķir pielaidi valsts noslēpumam, neatbilst Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas prasībām. Ar šādu rīcību viņa kaitina ne vien Satversmes aizsardzības biroju, bet arī savu priekšnieci.
«Tas, protams, nav normāls viedoklis. Jo ierēdniecība savus viedokļus neizplata caur preses palīdzību. Ja ir konkrēti priekšlikumi, kā sakārtot vai uzlabot jebkurā jomā likumdošanu, tad ir pienākums iesniegt, tālāk tad diskusiju gaitā tiek pieņemts vai netiek pieņemts. Bet lēmumus pieņem Ministru kabinets vai Saeima. Šobrīd likumdošana ir tāda, kāda ir un esmu pilnīgi pārliecināta, ka tiesībsargājošās iestādes strādā pēc esošās likumdošanas, Man nav nekādu pamatu šaubām,» tā premjere.
Tomēr jautājums par Dreimanes palikšanu amatā nav tikai valdības vadītāja rokās, jo par kancelejas vadītāju lemj viss Ministru kabinets. Nacionālā apvienība šo jautājumu atstāšot savu ministru ziņā, bet zaļie zemnieki ir noskaņoti aizstāvēt Dreimani. Taču tas būšot atkarīgs no izvērtēšanas komisijas savāktās informācijas.
Ref: 102.000.102.9497