Eiropas Komisija (EK) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 5% līdz 4,4%, paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi starp Baltijas valstīm.
Vienlaikus EK palielinājusi inflācijas prognozi, sagaidot, ka patēriņa cenas šogad Latvijā augs par 5,9% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,6%.
EK arī prognozē, ka Lietuvas IKP šogad pieaugs par 3,4% pretstatā rudenī prognozētajiem 3,6%, bet Igaunijas IKP palielināsies par 3,1% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,7%.
Eiropas Savienības (ES) un arī eirozonas ekonomikas izaugsme šogad prognozēta 4% apmērā.
Tikmēr nākamgad ES ekonomika palielināsies par 2,8%, bet eirozonas IKP pieaugs par 2,7%, prognozē EK.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) norāda, ka atbilstoši EK ziemas ekonomikas prognozei šogad Latvijā sagaidāma straujākā ekonomikas izaugsme starp Baltijas valstīm un tā pārsniegs arī ES vidējo izaugsmes tempu.
«Straujāka Latvijas ekonomikas atveseļošanās sagaidāma, sākot ar gada otro ceturksni, kad tiek prognozēta pakāpeniska epidemioloģiskās situācijas uzlabošanās un, attiecīgi, mazāk strikti ierobežojošie pasākumi. Ekonomikas izaugsmi veicinās spēcīgs iekšējais pieprasījums, pateicoties arī īstenotajiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem. Tāpat ekonomikas izaugsmi veicinās apjomīgs ES finansējuma pieplūdums,» pauž Dombrovskis.
Vienlaikus kā riska faktoru ekonomikas izaugsmei, viņš min inflācijas kāpumu, ko diktē strauji pieaugušās enerģijas cenas. «as mazinās pirktspēju kā kopumā ES, tā arī Latvijā. Sagaidāms, ka inflācija šogad Latvijā sasniegs 5,9%. Tomēr tiek prognozēts, ka gada otrajā pusē situācija enerģijas tirgū normalizēsies un 2023.gadā inflācija samazināsies līdz 0,9%,» norāda Dombrovskis.
Runājot par fiskālo politiku, Dombrovskis atzīmē, ka Latvijai jāpievērš uzmanība samērā straujajam budžeta tēriņu pieaugumam, tostarp ekonomikas atbalsta pasākumiem, pārliecinoties, ka tie ir precīzi mērķēti un ierobežoti laikā, neradot pastāvīgu slogu uz valsts finansēm turpmākajos gados.
Komentējot kopējās ES ekonomikas izaugsmes prognozes, EK norāda, ka augšupeju joprojām ietekmē koronavīrusa pandēmija, lielai daļai bloka dalībvalstu saskaroties ar aizvien lielāku saspīlējumu veselības aprūpes sistēmās un darbinieku trūkumu. Loģistikas un piegāžu problēmas, tostarp pusvadītāju un atsevišķu citu izejmateriālu deficīts turpinās negatīvi ietekmēt rūpniecisko ražošanu vismaz pirmajā pusgadā.
Vienlaikus komisija norāda, ka enerģijas cenas augstā līmenī saglabāsies ilgāku laiku, nekā tika gaidīts rudens prognozēs, tādējādi ilgāk kavējot ekonomikas atlabšanu un ietekmējot patēriņa cenas.
EK prognozē, ka inflācija ES un eirozonā šogad pieaugs līdz attiecīgi 3,9% un 3,5%, bet nākamgad samazināsies līdz attiecīgi 1,9% un 1,7%.