Eiropas Komisija (EK) šonedēļ publicējusi jaunu ziņojumu Eiropas ekonomikas prognozes, kurā sniegtas samērā optimistiskas Eiropas Savienības un eirozonas attīstības prognozes.
Saskaņā ar EK prognozēm Eiropas Savienības ekonomika šogad var pieaugt par 1,8%, bet eirozonā – par 1,5%. Tas ir par 0,1 procenta punktu vairāk, nekā EK prognozēja pirms trīs mēnešiem. Tad tika uzskatīts, ka ES ekonomikas izaugsmes rādītājs nepārsniegs 1,7%, bet valūtas bloka valstīs – 1,3%.
Ekonomikas izaugsmes prognozes 2016.gadam nav mainījušās: IKP Eiropas Savienības valstīs var pieaugt par 2,1%, bet eirozonā – par 1,9%. Ziņojumā sacīts, ka Eiropas ekonomiku pozitīvi ietekmē zemās naftas cenas, pasaules ekonomika uzlabošanās, ES nodokļu politika, u.c.
Šī gada pirmajā pusgadā inflācijas līmenis būs tuvu nullei, tomēr gada griezumā patērētāju cenas ES vidēji pieaugs par 0,1%, bet 2016.gadā – par 1,5%. Bezdarba līmenis ES šogad samazināsies līdz 9,6%, bet eirozonā – līdz 11%. Prognozes 2016.gadam – 9,2% un 10,5% attiecīgi.
ES eiro un sociālā dialoga komisārs Valdis Dombrovskis atzinis, ka Eiropas ekonomikas atgūšanās kļuvusi pārliecinošāka, tomēr ES vadībai vairāk jādomā par ekonomikas ilgtermiņa attīstību un dzīvotspēju.
Savukārt ES ekonomikas un finanšu lietu komisārs Pjērs Moskovisī norādīja, ka Eiropas ekonomika patlaban piedzīvo pēdējos gados spožāko pavasari. Tomēr saskaņā ar viņa teikto vēl ir daudz darāmā, lai izaugsme saglabātos, piemēram, jāveicina investīcijas, jāveic strukturālās reformas un jāturas pie atbildīgas fiskālās politikas.
Attiecībā uz Latviju EK prognozē sacīts, ka IKP šogad var pieaugt par 2,3%, bet 2016.gadā – par 3,2%. Bezdarba līmenis šogad būs 10,4%, bet nākamgad samazināsies līdz 9,4%.
Eksportētāji meklē, kur labāk
Mūsu valstij šī gada prognoze tikusi samazināta. Iepriekšējā EK ziņojumā Latvijas izaugsme tika prognozēta 2,8%. Galvenais iemesls, kāpēc prognoze pārskatīta – Krievija ekonomikas problēmas, produktu embargo, rubļa kursa krišanās – kas negatīvi ietekmējušas arī Latvijas ekonomiku -, un sankciju kara sekas izjutīsim vēl ilgi.
Tomē Latvijas uzņēmēji nesēž rokas klēpī salikuši, bet aktīvi meklē jaunus noieta tirgus. Par vienu no tādiem var kļūt Ķīna. Rīgā šonedēļ notika konference par Latvijas produkcijas jaunām eksporta iespējām, kurā aktīvi tika apspriests arī Āzijas tirgus.
Tikmēr Šanhajā notika starptautiska izstāde, kurā tika prezentēti Latvijā ražoti piena produkti un zivju konservi. Piena produktu ražotājiem galvenais jau sasniegts: veiksmīgi noslēgušās divus gadus ilgušās sarunas ar Ķīnu par eksportu uz šo valsti. Ķīnas Tautas Republika sertificējusi desmit Latvijas uzņēmumus. Turpmāk tie varēs piegādāt Ķīnai sauso pienu, saldo krējumu un saldējumu.
Lieliskas ziņas saņēmuši arī zivju pārstrādes uzņēmumi. Sākot ar 2015.gada vidu, četri Latvijas uzņēmumi iegūs atļauju eksportēt savu produkciju uz Ķīnu. To zemkopības ministram Jānim Dūklavam, kurš šonedēļ uzturējās Ķīnā, apstiprinājis Ķīnas Vispārējās kvalitātes uzraudzības, pārbaudes un karantīnas administrācijas ministrs Žī Šupings.
Saskaņā ar Dūklava teikto Ķīnas kolēģi apstiprinājuši, ka sākot ar jūniju, kad noslēgsies produktu atzīšanas process, uz Ķīnas tirgu varēs eksportēt arī Latvijā ražotos zivju produktus.
Kā BNN jau ziņoja, zivju pārstrādes uzņēmumi vainoja Latvijas Ārlietu ministriju, ka tās nenokārtoto formalitāšu dēļ tie nevar uzsākt savas produkcijas eksportu uz Ķīnu.
Arī Investīciju un attīstītas aģentūra ir gatava palīdzēt uzņēmējiem eksporta tirgu apgūšanā, organizējot dalību izstādēs, meklējot potenciālos biznesa partnerus Eiropas speciālo fondu līdzekļiem. Aģentūras rīcībā ir 9 miljoni šim mērķim paredzētu līdzekļu. Uzņēmēji gada garumā var izmantot tos kā programmu līdzfinansējumu nacionālajiem stendiem izstādēs, tirdzniecības misijās citās valstīs, tirgus izpētei mūsu uzņēmumiem – lai tie varētu saprast, kādā virzienā strādāt, kā piedāvāt tirgū pieprasīto.
Tomēr, aģentūra atgādina, ka lielāku interesi par Latvijas produkciju izrāda tuvākie kaimiņi: Vācija, Skandināvija, tāpat arī Igaunija un Lietuva.
Aiz solidaritātes
Šonedēļ aktivizējusies vēl kāda kutelīga tēma ar sociālekonomisku zemtekstu. Runa ir par to, vai Latvija ir gatava pieņemt bēgļu kvotas. No vienas puses – ļaudis turpina pamest valsti, arī dzimstības un mirstības attiecība arī pagaidām neliecina par pozitīvu demogrāfijas tendenci. No otras puses – mūsu valdība nav pārņemta ar vēlēšanos iedzīvotāju skaita kritumu papildināt uz trešo valstu bēgļu rēķina.
Premjerministre Laimdota Straujuma paziņojusi, ka Latvija ļoti uzmanīgi izturas pret priekšlikumu izdalīt pa visām ES valstīm nelegālos migrantos, kas ES ierodas, piestājot pie Dienvideiropas krastiem. Lielākoties tie ir bēgļi no Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm, kuru kultūra ir mums ļoti sveša, atzina Straujuma.
Turklāt, kā rāda prakse, nelegālie bēgļi Latviju izmanto kā tranzītvalsti: viņu galamērķis ir valstis ar attīstītāku ekonomiku un augstāku dzīves līmeni, lielākoties tās ir Skandināvijas valstis.
Saeima tieši šobrīd izskata Patvēruma likumu, kas cita starpā skar arī situāciju ar bēgļiem. Nākamnedēļ notiks ES Ārlietu ministru sanāksme, kurā tiks apspriests kvotu jautājums.
Saskaņā ar Straujuma teikto Latvija gatavo savus priekšlikumus, tiesa, pagaidām vēl nav skaidrs, tieši kādi tie būs. Premjere neizslēdza, ka Latvijai tomēr var nākties solidarizēties ar citām ES valstīm un uzņemt bēgļus.
Ref:017.010.103.7301