Šonedēļ tika publicēts ikgadējais globālās konkurētspējas reitings (The IMD World Competitiveness Yearbook). Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, Latvija ir kritusies par septiņām pozīcijām zemāk un nu ieņem 43.vietu, Igaunija ir nokritusi par vienu pozīciju uz 31.vietu, un tikai Lietuvai izdevies pakāpties par sešiem pakāpieniem un ieņemt 28.vietu.
Reitings ir globāls pētījums, kas ietver pasaules valstu konkurētspējas reitingu, ko aprēķina pēc Eiropas vadošā Menedžmenta institūta (Institute of Management Development, IMD) metodes. Institūts atrodas Lozannā (Šveice).
Tas ir viens no vispilnīgākajiem valstu un reģionu konkurētspējas pētījumiem. Vairākās valstīs tas tiek izmantots, lai formulētu valsts politiku un noteiktu valdības turpmākās darbības, un paaugstinātu nacionālās ekonomikas konkurētspēju. Arī lielie uzņēmumi izmanto šo reitingu stratēģisku biznesa lēmumu pieņemšanā. Ikviena valsts reitingā tiek vērtēta pēc 333 kritēriju analīzes četros galvenajos valsts ekonomiskās dzīves aspektos: ekonomikas stāvoklis, valdības efektivitāte, uzņēmējdarbības vides stāvoklis un infrastruktūras stāvoklis.
Visiem radītājiem ir vienlīdz liela nozīme. Aprēķinā tiek izmantoti vairāku organizāciju – Apvienoto Nāciju Organizācijas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, Pasaules Tirdzniecības organizācijas, Pasaules Bankas, Starptautiskā Valūtas fonda un citu iestāžu dati, kā arī dati no 57 partnerinstitūcijām visā pasaulē.
Pētījumā ietverto valstu uzņēmējdarbības vide tiek vērtēta, pamatojoties uz analītiķu atzinumu, lielo korporāciju vadītāju un vadības ekspertu aptaujām. Pētījuma rezultātu veido divas trešdaļas statistikas un viena trešdaļa ekspertu vērtējuma.
Lietuvas stāvoklis uzlabojies kopš iekļaušanas pētījumā. Vislielāko progresu Lietuva sasniegusi uzņēmējdarbības efektivitātē, kas pētījumā nodēvēta par inovatīvu, ienesīgu un atbildīgu. Lietuva uzņēmējdarbības ieņēmusi pirmo vietu, apsteidzot pērnā gada līderi – Izraēlu.
Konkurētspējīgākās valstis šogad ir ASV, Honkonga un Singapūra. Pavisam pētījumā iekļauta 61 valsts.
Pētījums tiek veikts kopš 1989.gada. Baltijas valstis tajā piedalās devīto reizi.
Slikts un ļoti slikts scenārijs
Latvijā viss nenorit tik labi kā Lietuvā un Igaunijā. To apstiprina arī auditorkompānijas Ernst & Young Baltic pētījums par tranzīta nozari mūsu valstī. Šonedēļ izskanēja tikai daži secinājumi (detalizētāk par pētījuma rezultātiem kompānija pastāstīs reģiona tranzīta nozarei veltītajā konferencē TransBaltica, kas notiks Rīgā 2015.gada 4.jūnijā).
Tomēr arī no nedaudzajiem atklātībā izskanējušajiem secinājumiem var aptvert katastrofas mērogu. Tranzīta bizness Latvijā pēdējos 20 gadus strādā izdzīvošanas režīmā un pielāgojas apstākļiem, kādus rada sarežģītās attiecības ar austrumu kaimiņu. Taču 2014.gadā situācija strauji pasliktinājās. Tas, kas aizvadītā gada sākumā notika Ukrainā ietekmēja Latviju tiešā veidā. 2014.gada pavasarī ES pret Krievijas uzņēmumiem, biznesmeņiem un ierēdņiem iedarbināja trešo sankciju paketi. Turpmākajā notikumu gaitā ES-Krievijas cīkstēšanās kļuva aizvien spēcīgāka un tranzīta biznesā paklīda baumas par to, ka, ja sankcijas ieilgs, tad visi mūsu kravu pārvadājumi izbeigsies un visvairāk cietīs Latvijas Dzelzceļš.
Ernst & Young Baltic aprēķinājusi: ja kāda šajā ķēdē iesaistītā uzņēmumam apgrozījums samazināsies par vienu miljonu eiro, kopējais apgrozījums kritums mūsu valstij kopumā būs 2,4 miljoni eiro. Sliktākajā gadījumā Latvija zaudēs 18 tūkstošus darbavietu. Varbūt Rīga uzreiz nepamanīs tūkstoti jaunu bezdarbnieku, bet jebkurā Latvijas provincē pat simts jaunu bezdarbnieku varētu ļoti ietekmēt vispārējo fonu, un vēl jo vairāk – nodokļu plūsmu šajā teritorijā. Kļūs skaidrs arī tas, cik daudz tas ietekmēs citas nozares. Vispirms jau cietīs ostas un to investori, jo preču plūsmas iepriekšējos apjomos nebūs. Tālāk cietīs ar ostām saistītie uzņēmumi un to kopējā ietekme uz ekonomiku, nodokļi, bezdarbs, u.c.
Līdzīga situāciju 2007.- 2008.gadu mijā piedzīvoja Igaunija, kad Krievija notikuma ar «bronzas kareivi» dēļ pilnībā pārtrauca preču plūsmu, un tas ļoti spēcīgi ietekmēja Igaunijas ekonomiku.
Ekonomikai labumu nenes
Bez tranzīta ir vēl citas kopējas problēmas. Piemēram, – bēgļu kvotas. Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks uzskata, ka, ja Latvija tagad uzņems Eiropas Komisijas noteiktos 737 bēgļus, tad vēlāk atsūtīs vēl vairāk.
Pēc viņa domām, ja Latvija uzņems šādu bēgļu skaitu, tos nebūs kur izvietot. Nāksies ieguldīt 5-6 miljonus, lai iekārtotu viņiem dzīvesvietu. Pabriks arī minējis, ka bēgļi nenesīs Latvijas ekonomikai nekādu labumu. Viņi var iekļauties darba procesā, taču var arī neiekļauties, uzskata Pabriks.
27.maijā Eiropas Komisija izplatīja pirmos priekšlikumus migrācijas problēmas kompleksam risinājumam, saskaņā ar kuru Latvijas kvota varētu būt 737 bēgļi. Kā sacīts Eiropas Komisijas paziņojumā, Latvijai nāksies uzņemt 310 bēgļus, kas jau atrodas Itālijā un 207 bēgļus no Grieķijas. Vēl 220 bēgļi Latvijai būs jāuzņem no bēgļu mītnes zemēm. ES valstis varētu saņemt finansējumu 6 000 eiro apjomā par katru uzņemto bēgli.
Eiropas Komisija cer ar kvotu palīdzību sadalīt alianses valstīm 40 tūkstošus bēgļu, kas šobrīd ir koncentrēti kontinenta dienvidos. Latvija kvotu ieviešanai pagaidām nepiekrīt.
Ref: 017.010.103.7334