Nākamgad nekustamā īpašuma cenas Latvijā, visticamāk, piedzīvos kritumu, uzskata eksperti. Iemesls – tiek pārskatītas termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšana un «nolikto atslēgu» princips.
Mājokļu cenu kāpums sākās 2011.gadā, kad grozījumi Imigrācijas likumā deva iespēju saņemt TUA Latvijā, iegādājoties šeit nekustamo īpašumu. Atsevišķos segmentos cenas pārsniegušas pat pirmskrīzes līmeni.
Tomēr pēc tam, kad šī gada septembrī spēkā stājās likuma grozījumi, kas nekustamā īpašuma pircējiem TUA saņemšanu padarīja sarežģītāku, klientu – nerezidentu skaits saruka gandrīz līdz nullei. Grozījumi noteica minimālo nekustamā īpašuma vērtību TUA saņemšanai paaugstināt no 150 līdz 250 tūkstošiem. Turklāt 21.oktobrī iepriekšējā Saeimas sasaukuma deputāti ar balsu vairākumu atbalstīja likumprojektu, kas noteica TUA izsniegšanas apturēšanu līdz brīdim, kad tiks noregulēta krīze Ukrainā. Dokuments pieņemts pirmajā lasījumā, galīgais lēmums jāpieņem nu jau jaunajam parlamentam.
Rezultātā vērojams nerezidentu darījumu kritums, kas, visticamāk, tuvākajā laikā izraisīs cenu kritumu nerezidentu vidū populārākajos segmentos, uzskata bankas Citadele privātpersonu kreditēšanas daļas vadītāja Baiba Tētiņa.
Saskaņā ar viņas teikto, tuvākajā laikā gaidāms cenas pārstās augt vai pat samazināsies tajos tirgus segmentos, kuros galvenie pircēji ir rezidenti. Iemesls – centieni kreditēšanā ieviest «nolikto atslēgu», kas nozīmē to, ka kredītņēmējs jebkurā brīdī var pārtraukt kredīta atmaksu, vienkārši atdodot nekustamo īpašumu kredītdevējam.
SEB banka ņemot vērā «nolikto atslēgu» principu, vēl oktobra sākumā pārskatīja mājokļa kredīta nosacījumus. Oktobrī izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem ir lielākas pirmās iemaksas, un vidēji tās ir 30%. Jau tagad skaidrs, ka mājokļu kredītu pieejamība ir ievērojami samazinājusies – oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, izsniegto aizdevumu skaits samazinājies par 50%. Samazinājies arī kopējais izsniegtā finansējuma apjoms. «Nav izslēgta iespēja, ka ārpus Rīgas un dažām lielajām pilsētām – vietās, kur pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem ir zems, augsto risku dēļ mājokļu aizdevumi nebūs pieejami pat tad, ja klients spēs nodrošināt 50% pirmo iemaksu,» sacīja SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere.
Arī Swedbank šobrīd izsniedz mājokļa kredītus tikai tad, ja klients spēj veikt pirmo iemaksu 30% apjomā.
Svarīga ir kvalitāte, ne kvantitāte
Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā apkopotā informācija par nodarbinātības dinamiku liecina, ka 2014.gada 3.ceturksnī darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū vecumā no 15 līdz 74 gadiem samazinājies no 10,7% līdz 10,6%. Pirms gada šis rādītājs bija 11,8%.
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna rādītāju dinamiku skaidro ar darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos emigrācijas un negatīvu demogrāfisko tendenču rezultātā. Uzņēmēji paaugstinātas piesardzības dēļ, jaunas darba vietas rada nepietiekamā daudzumā.
Bankā uzskata, ka faktoru kombinācija novedusi pie fakta, ka nodarbināto skaits samazinājies par 2%, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, bet, tā kā kopējais iedzīvotāju skaita samazinājums noticis lēnāk, nodarbinātības līmenis nedaudz pieaudzis – līdz 59,3% darbspējīgo iedzīvotāju (59% iepriekšējā gadā).
Nodarbināto skaita samazinājums var bremzēt mājsaimniecību patēriņa izaugsmi un ekonomiku kopumā, brīdina eksperts. Viņasprāt, šogad galvenais izaugsmes virzītājs ir tieši ražīgums, tas ir – mazāk darbinieku, kuri spēj saražot vairāk nekā iepriekšējā gadā, kas savukārt nodrošina pamatu algu pieaugumam.
Situācija šogad ir atšķirīga dažādās nozarēs. Piemēram, apstrādes rūpniecībā vērojams nodarbināto skaita samazinājums, kas varētu būt saistīts ar notiekošo procesu optimizāciju un darbaspēka aizstāšanu ar aprīkojumu. Bet transporta un tūrisma nozarē nodarbināto skaits šogad pieaudzis, neskatoties uz Krievijas pieprasījuma samazināšanos. Iekšzemes tirdzniecībā nodarbināto skaits saglabājies stabils, bet būvniecībā pēc nodarbināto skaita pieauguma pagājušā gada otrajā pusē un šī gada sākumā, pēdējā ceturksnī vērojams neliels kritums.
Nav iemesla gaidīt nodarbināto skaita pieaugumu tuvākajā laikā, īpaši ņemot vērā pieaugošo nenoteiktību un uzņēmēju piesardzību saistībā ar ģeopolitisko situāciju, uzskata Strašuna. Eksperti nesagaida arī masveida atlaišanas, un, iespējams, ka darba meklētāju skaits turpinās pakāpeniski samazināties un vidēji gadā nenolaidīsies zem 11% atzīmes.
Jāatzīst, ka likumdevēji strādā pie tā, lai uzlabotu iedzīvotāju labklājību, un, attiecīgi, arī demogrāfisko situāciju. Tomēr daži no labajiem nodomiem netiks īstenoti negodīgu pilsoņu dēļ.
«Minimālā alga»- stiepjams jēdziens
Saskaņā ar pēdējām likumdošanas izmaiņām, sākot ar 2015.gada 1.janvāri, minimālā darba alga jāpaaugstina par 40 eiro – no 320 uz 360 eiro.
Tomēr darba devēji, tā vietā lai paaugstinātu minimālo algu, samazinās darbinieku darba slodzi – tā savas bažas pauž Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.
«Esam saņēmuši šādus signālus, un ne vien esam saņēmuši, bet zinām, ka tā tas būs. Jau pie pagājušās minimālās algas paaugstināšanas bija uzņēmēji, kas optimizēja savus izdevumus šādā veidā – pārcēla darbiniekus uz nepilnām slodzēm jeb pārslēdza uz uzņēmuma līgumiem. Shēmas ir dažādas,» teica Krīgers.
LBAS priekšsēdētājs neņēmās prognozēt, cik daudziem strādājošiem ies secen minimālās algas paaugstinājums, norādot, ka runa ir par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Uz jautājumu, vai ir jēga valdības lēmumam par minimālās darba algas paaugstinājumu un, vai tas sasniegs mērķi, arodbiedrību vadītājs norādīja, ka minimālās algas paaugstinājums attieksies uz valsts iestādēs un uzņēmumos strādājošajiem.
Ref:017.010.103.6178