Ceturtā daļa strādājošo mūsu valstī algu saņem «aploksnēs». Lietuvā neoficiālus ienākumus saņem 29% strādājošo, Igaunijā – 20%. Katrā no republikām rādītāji korelē ar vidējo bruto algas līmeni. Šāds ir uzņēmuma CV Keskus OÜ speciālistu secinājums. Minētais uzņēmums pārvalda interneta vakanču portālus cvmarket.lv, cvkeskus.ee un cvmarket.lt.
Trijās Baltijas valstīs veiktās aptaujas gaitā 9% Latvijas respondentu atzina, ka no nodokļiem slēpj visu algu. Lietuvā un Igaunijā šie rādītāji ir attiecīgi 7% un 13%.
Vienlaikus saskaņā ar pārskatu par Baltijas valstu mājsaimniecību finanšu stāvokli, ko periodiski publicē SEB banka, Igaunijā 2013.gada pēdējā ceturksnī mēneša vidējā neto darba alga sasniedza 785 eiro, Latvijā – 530 eiro, Lietuvā – 524 eiro.
Pētījuma iniciatore menedžere Inga Daliba norāda uz to, ka algu atšķirība ir diezgan ievērojama, tāpēc Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji biežāk meklē iespēju gūt papildus ienākumus, un visbiežāk šādos gadījumos visa alga tiek maksāta aploksnē.
Aptaujā Baltijas valstīs tika iesaistīti 853 respondenti.
Viesnīcas un restorāni pāriet ārzemnieku rokās
Aizvadītajā gadā segmentā HoReCa iezīmējās divas vērā ņemamas tendences: turpinājās mērens apgrozījuma pieaugums un aktīvu pārdošana ārvalstu pircējiem. Tā portālu Nozare.lv un Firmas.lv rīkotās atklātās diskusijas laikā situāciju nozarē raksturoja vadītājs Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.
«Pagājušajā gadā sākās ļoti strauja īpašnieku nomaiņa gan viesnīcu, gan ēdināšanas biznesā, un šī tendence turpinās. Dominē pircēji no Krievijas, Ukrainas, kā arī Azerbaidžānas un Armēnijas, kurus dažkārt interesē ne tik daudz viesnīca kā tāda, bet gan investīcijas nekustamajā īpašumā. Līdz ar to notikušas krasas izmaiņas vietējo uzņēmēju kontrolē un tikai dažas no viesnīcām, kuru skaits pārsniedz 100 numurus, nav izliktas pārdošanā. No ēdinātājiem palikuši pāris «cīnītāji» – Lido un Nomeda, pārējais atrodas citu valstu īpašnieku rokās,» situāciju skaidroja Naglis.
Pērn nozares apgrozījuma pieaugums bija 6,4%, bet šogad, pēc eksperta domām, rādītājs saglabāsies 5% robežās. Tomēr 2008.gada līmenis sasniegts netiks, jo tādā apjomā pakalpojumi pārdoti netiek. Dramatiski samazinājies iedzīvotāju skaits un pieaugošais tūristu daudzums to nekompensē. Savukārt viesnīcu sektorā vērojams resursu vērtības pieaugums un tas, ka piedāvājums ir lielāks nekā pieprasījums.
Uzņēmējs norādīja uz to, ka šī gada rezultātus negatīvi ietekmēs notikumi Ukrainā, rubļa devalvācija, kā arī konkurējoša galamērķa attīstība, kas pārtver Krievijas biznesa tūristu plūsmu – Soču Olimpiskais ciemats. Nozares ietvaros tiek runāts arī par to, ka Krievijas tūrisma operatori ir saņēmuši norādījumus «no augšas», aizpildīt ar tūristiem objektus Krimā, kas, saprotamu iemeslu dēļ, kļuvuši lētāki un stāv tukši.
Pēc uzņēmuma Firmas.lv informācijas, saskaņā ar saņemtajām uzņēmumu atskaitēm par 2013.gadu, kopējais tūrisma un viesmīlības jomā strādājošo uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedzis 573 miljonus eiro.
Ražotāji pamet savas pozīcijas
Finanšu ministrija informē, ka maijā apstrādes rūpniecība samazinājusi produkcijas izlaides pieaugumu tempus un situācija kaimiņu reģionos negatīvi ietekmē daudzas tautsaimniecības nozares.
Metālapstrādes produkcijas izlaide šī gada maijā, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, samazinājusies divas reizes, sasniedzot vien 30% no kopējā izlaides apjoma pērn analoģiskā laika posmā. Rādītāji ir tiešām bēdīgi, jo 2013.gada maijā uzņēmuma Liepājas metalurgs jau bija apturēts un, attiecīgi, šis faktors neietekmē nozares gada radītājus.
Gada griezumā ievērojamu kritumu var novērot arī apģērbu (-16,4%) un tekstila ražošanā(-5%). Iemesli tie paši – ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā un ģeopolitiskā spriedze reģionā.
Par 17,4% krities dzērienu ražošanas apjoms. Mehānismu un aprīkojuma remonts krities par 29%, neskatoties uz to, ka kuģu remontētāji no Rīgas kuģu būvētavas uzsākuši aktīvo darba sezonu un viņi regulāri ziņo par padarītajiem darbiem un saņemtajiem jaunajiem pasūtījumiem.
No otras puses, tāpat kā iepriekš, šī gada maijā, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, pozitīvāka informācija tiek saņemta no apstrādes rūpniecības nozarēm.
Ievērojamu ražošanas apjoma pieaugumu uzrādījusi kokapstrādes nozare (pieaugums 8,5%), nemetālisko minerālu ražotāji (9,6%) un mēbeļu ražotāji (10,3%).
Būtiskākais pieaugums vērojams visinovatīvākajā nozarē – datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Šeit vērojams pieaugums par 80,4%.
Nekustamā īpašuma tirgus pārmaiņu gaidās
Šī gada pirmajos sešos mēnešos Latvijā noslēgts 21 tūkstotis darījumu ar nekustamo īpašumu – tikai par 0,8% vairāk nekā tajā pašā periodā pagājušajā gadā, liecina uzņēmuma Latio veiktā Zemesgrāmatas jaunāko datu analīze.
Tikai mājokļu segmentā pirmajā pusgadā reģistrēts pieaugums par 5,8% (3,1% dzīvokļu segmentā un 14,7% viendzīvokļa māju segmentā).
Galvaspilsētā liela aktivitāte bija vērojama arī mājokļu pirkšanā un pārdošanā – 90% gadījumu mainījies dzīvokļa īpašnieks. Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem, šajā kategorijā ietilpst vairāk nekā 4 900 darījumi.
Latio speciālisti atzīmē, ka jauno mājokļu segmentā aktivitāte bijusi viszemākā pēdējo gadu laikā, un lielākā līgumu daļa parakstīti otrreizējā tirgū.
Ziņojumā teikts, ka, ja šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, Rīgas rajonos cenas pieaugušas par 15%, tad otrajā ceturksnī tie saglabājas praktiski nemainīgi: mikrorajonos vidējā kvadrātmetra cena sasniegusi 1 380 eiro .
«Ārzemju pircēji, kam svarīga termiņuzturēšanās atļaujas saņemšana, lielākoties iegādājas dzīvokļus, kuru cena nepārsniedz 150 000 – 200 000 eiro. Izmaiņas pieprasījumā gaidāmas tuvākajā laikā, jo septembrī stāsies spēkā Imigrācijas likuma grozījumi un minimālā ieguldījuma summa nekustamajā īpašumā tiek paaugstināta līdz 250 000 eiro,» saka Latio pārdošanas vadītāja Evija Segliniece.
Ref:103.000.103.4028