Pagājušajā gadā mūsu valstī četras reizes pieaudzis projektu skaits ar tiešu ārvalstu investoru dalību, bet, salīdzinot ar 2012.gadu, radīts piecas reizes vairāk jaunu darba vietu.
Tādi ir auditorkompānijas Ernst & Young šonedēļ publicētā pētījuma dati.
Pēc analītiķu novērojumiem, iniciatīvu skaits ar tiešo ārvalstu investoru piedalīšanos Latvijā pagājušajā gadā sasniedza 29. Par īpaši pievilcīgu investori uzskata rūpniecību, mašīnbūvi un kokapstrādi, lai gan Eiropā pēdējo gadu laikā novērota tendence ieguldīt pakalpojumu jomā.
Analoģiska situācija ar ārvalstu līdzekļu ieplūšanu izveidojusies kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, kur 2013.gadā akceptēti attiecīgi 31 un 33 projektu.
To valstu vidū, kas nodrošina investīciju plūsmu uz Latviju, 2013. gadā līdera pozīciju ar 21% ieņēmusi Zviedrija, bet pa 10% ienākuši gan no Vācijas, gan Krievijas, gan Norvēģijas.
Pētījumā apkopoti dati no 42 Eiropas valstīm par 2013.gadu, un kopumā šajā periodā reģionā ir rekordaugsti rādītāji – īstenoti 3 955 projekti, kas ir par 4 % vairāk nekā 2012.gadā, un par 17 % vairāk nekā vidēji pirmskrīzes periodā.
Rietumeiropas valstis pagājušajā gadā ir pratušas saglabāt vairāk vai mazāk stabilu dinamiku investīciju projektu skaita pieaugumā. Reitinga līderi ir Lielbritānija (plus 15%) un Vācija (plus 12%). Toties Centrālajā un Austrumeiropā novērots investīciju projektu skaita samazināšanās par 5%.
Tomēr aptaujas gaitā 45 % investoru minējuši Austrumeiropu kā vispievilcīgāko ārvalstu investīciju plūsmas virzienu, pirmo reizi kopš 2009.gada apsteidzot Ķīnu, ko minējuši 44% respondentu.
Ostām saglabās atlaides
Latvijas valdība steidzamā kārtā pieņem normatīvo aktu grozījumus, lai saglabātu esošo kārtību attiecībā uz atviegloto nodokļu režīmu investīcijām brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.
Šāda nepieciešamība radās saistībā ar to, ka 2014.gada 21.maijā tika pieņemta un 1.jūlijā stājās spēkā Eiropas Savienības likuma norma, kas nosaka apjomus atbalstam, ko var sniegt nacionālā valdība.
Reaģējot uz jaunievedumu, Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome izstrādājusi atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos, precizējot pieejamā valdības atbalsta nosacījumus, tā piešķiršanas kārtību un administratīvās sistēmas darbību.
26.maija valdības sēdē tika apstiprināti grozījumi likumā Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, kas ļauj nodrošināt valsts atbalsta nepārtrauktību nodokļu atvieglojumu veidā Rīgas brīvostai, Ventspils brīvostai, kā arī Ventspils, Liepājas un Rēzeknes speciālajās ekonomiskajās zonās. Tas nozīmē, ka pēc 2014.gada 1.jūlija ostu un speciālo zonu valdes varēs slēgt līgumus ar kapitālsabiedrībām par investīcijām apmaiņā pret peļņas nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm. Lai minētie grozījumi stātos spēkā, Latvijas parlamentam tie jāizskata steidzamā kārtā – divos lasījumos.
Orientieris – iekšējais patēriņš
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad ekonomikas galvenais virzītājspēks bija eksports, šogad attīstību nodrošina iekšējais pieprasījums, un vislielāko ieguldījumu dos būvniecības nozare, mazumtirdzniecība un pakalpojumu joma. Šāds novērtējums ietverts Finanšu ministrijas ziņojumā par tautsaimniecības attīstību, kas 26.maijā tika prezentēts valdības ēkā.
Salīdzinoši zemā inflācija un daži uzlabojumi darba tirgū, tostarp algu palielināšana, ļāvusi runāt par to, ka šogad liela nozīme ekonomikas izaugsmē būs tieši iekšējam pieprasījumam.
No otras puses, pēc Finanšu ministrijas novērojumiem, ģeopolitikā situācija Austrumeiropā nav ietekmējusi eksporta apjomus un valsts finanses. Turklāt daži no ES ekonomiskā noskaņojuma indeksiem norāda uz investīciju klimata uzlabošanos un iespēju palielināt eksporta apjomus uz Veco pasauli, un tas nozīmē, ka ekonomikai vēl ir pamats sabalansētai izaugsmei.
Operatīvais novērtējums atklāja, ka 2014.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, IKP pieaudzis par 2,8%. Tajā pašā laikā, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni un ņemot vērā sezonālās svārstības, pieaugums bija 0,7%, tas nozīmē, ka novērots ievērojams izaugsmes palēninājums.
Ekonomikai atveseļojoties, fiksēts arī nodokļu ieņēmumu pieaugums: pārsniegts iepriekšējā gada rādītājs, un šī gada plāns par konkrēto periodu – izpildīts. Sliktās ziņas par pirmo ceturksni: salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, par 18,3 miljoniem eiro līdz 27 miljoniem eiro samazinājies konsolidētā budžeta atlikums, kā arī par 34,6 miljoniem eiro līdz 51,3 miljoniem eiro pieaudzis valsts budžeta deficīts.
Par ceļiem būs jāmaksā
Valdība apstiprinājusi noteikumus par galveno autoceļu lietošanas maksas, kas pazīstama arī kā eirovinjete, ieviešanu kravas automašīnām, kas izmanto Latvijas galvenos autoceļus.
Nodeva par autoceļu izmantošanu kravas transportam tiek ieviesta no 2014.gada 1.jūlija – saskaņā ar Eiropas Savienības regulu.
Noteikumi paredz, ka nodevu, bez papildu komisijas maksas varēs samaksāt īpaši izveidotā portālā www.lvvignette.eu. Skaidrā naudā vai izmantojot maksājumu kartes nodevu varēs samaksāt degvielas uzpildes stacijā un Ceļu satiksmes drošības direkcijā, bet šajos gadījumos ir jārēķinās ar komisijas naudu.
Saskaņā ar prognozēm, šogad vien autoceļu nodevā tiks iekasēti aptuveni 4 miljoni eiro.
Ref:017.000.103.6299