Šonedēļ noslēdzās mūsu valsts vēsturē pirmā prezidentūra ES Padomē. Un, lai arī daži eksperti Latvijas prezidentūru raksturojuši kā «nekādu, bez izgāšanās, taču arī bez ievērības cienīgiem notikumiem,» tomēr, ņemot vērā to, ka mūsu valstij nav nekādas pieredzes šajā jomā, kopumā prezidentūru var vērtēt atzinīgi.
Otrdien, 30.jūnijā oficiāli noslēdzies Latvijas prezidentūras ES Padomē laiks. 1.jūlijā Latvija stafeti nodeva Luksemburgai. Kā atzīmējuši eksperti, Latvijai izdevies nepieļaut lielas kļūdas, taču visdrīzāk tas saistīts ar bailēm izdarīt kaut ko «ne tā».
Eksistē arī citi novērtējumi. Piemēram, bijušais ES attīstības komisārs un pašreizējais Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieks Andris Piebalgs paziņoja, ka Latvija izmantojusi aizvadītos sešus mēnešus, lai palielinātu savu atpazīstamību pasaulē, un uz tā rēķina nostiprinātu savu drošību un spēju piesaistīt investīcijas. Izvērtējot to, cik labi izdevies tikt galā ar izvirzītajiem uzdevumiem, Piebalgs Latviju novērtējis ar stabilu «desmitnieku».
Tomēr tuvāk īstenībai droši vien ir nosvērtie ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vārdi, kad viņš, analizējot sešus prezidentūras mēnešus paziņojis, ka Latvija centās līdzsvaroti izpildīts savas saistības prezidentūras laikā ES Padomē.
Latvija nesa savu prezidentūras nastu ļoti sarežģītā ģeopolitiskajā situācijā. Bet, neskatoties uz to, mums izdevās īstenot stratēģiskās prioritātes, piemēram, pieņemt tā saukto Junkera (Žans Klods Junkers – Eiropas Komisijas prezidents. BNN piezīme) investīciju plānu. Šis ir nolīgums starp ES valstīm par to, ka tās kopīgi strādās, lai veicinātu attīstību, atvēlot tam 0,7% no IKP. Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā panāktā vienošanās starp bloka valstīm tiek augstu vērtēta daudzās ES valstīs.
Pieņemtā direktīva par datu aizsardzību ir otrais lielākais sasniegums pēc «Junkera plāna» parakstīšanas. Šis dokuments ir paredzēts, lai aizsargātu personas datus visā Eiropā, un ne tikai tur. Direktīva ir obligāta visiem Eiropas tirgus dalībniekiem, kā arī spēlētājiem no trešajām valstīm. Piemēram, uzņēmumiem, kas administrē Twitter, Google, Facebook.
Visbeidzot, Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros tika panākta pagaidu vienošanās ar Eiropas Parlamentu, ka ES valstīs 2017.gada 15.jūnijā tiks atcelta maksa par viesabonēšanas pakalpojumiem. Kā ziņoja Ārlietu ministrija, attiecībā uz patērētājiem, tas nozīmē, ka no šī datuma, atrodoties citā ES valstī, viņi varēs izmantot mobilo sakaru pakalpojumus par tādu pašu cenu kā savā valstī. Pirms tam tiks ieviests pārejas periods, kas sāksies 2016.gada 30.aprīlī, kad izmaksas viesabonēšanas tiks samazināts, kas Latvijas patērētājiem varētu nozīmēt teju četrkārtīgu cenu samazinājumu.
Un, lai arī Rīgā notikušais Austrumu partnerības samits nekļuva par sensāciju, kā daži vēlējās, tas arī neizgāzās, kā tas notika 2013.gadā Lietuvā. Bez tam sākotnēji arī netika plānots, ka šajā samitā jānoslēdz vēsturiskas vienošanās vai ES uzņemtas jaunas valstis.
Latvija un, jo īpaši, Rīga savas prezidentūras laikā bija biežs galamērķis tūristiem, kas kompensēja dramatisko Krievijas tūristu skaita kritumu. Uz Latviju brauca arī augstas ES amatpersonas un žurnālisti no visas pasaules. Tā kā visumā «vakars ir izdevies».
Visi vienā laivā
Vienīgais, kas nopietni meta ēnu uz Latvijas prezidentūru, ir situācijas pasliktināšanās Grieķijā. Tomēr svarīgs lēmums par Grieķijas problēmu risinājumu tiks pieņemts nu jau Luksemburgas prezidentūras laikā, un pēc šajā Dienvideiropas valstī notikušā referenduma.
Latvijas Banka ir paziņojusi, ka tai nav ieguldījumu Grieķijas valdības obligācijās (lai gan šādi ieguldījumi ir Eiropas Centrālajai bankai un citu ES valstu centrālajām bankām). Obligāciju vērtības krišanās vai centrālās bankas saistību nepildīšana var būtiski ietekmēt ieņēmumus no monetārās politikas, kas tiek sadalīti starp visu Eirozonas valstu centrālajām bankām Eirozonas – ir pārliecināti Latvijas Bankā.
Banka arī norāda, ka Latvijas preču eksports uz Grieķiju ir vien 0,1% no kopējā preču apjoma, ko valsts realizē ārējos tirgos. Latvijas bankām nav ieguldījumu valdības ilgtermiņa vērtspapīros. Turklāt zaudējumu no iespējamās Grieķijas valdības maksātnespējas Latvijai nebūs, jo tā nav piedalījusies aizdevumu nodrošināšanā Grieķijai 2010. un 2012.gadā.
Grieķijas līdzekļi finansiālās palīdzības programmas ietvaros tiek maksāts no Eiropas Finanšu stabilitātes fonda, kura dalībniece Latvija nav. Mūsu valsts, pievienojoties eiro zonai, kļuva par Eiropas Stabilitātes mehānisma dalībnieci, un veic tajā iemaksas, bet šis instruments nav iesaistīts finansiālā atbalstā sniegšanai Grieķijai.
Lai arī eksperti un valdības locekļi saka, ka iespējamajam Grieķijas defoltam ietekmes uz Latviju nebūs, vajadzētu būt daudz piesardzīgākiem prognozēs, jo mēs sēžam «vienā laivā», kuru sauc eirozona. Finansiālais sabrukums valstī ar miljardiem parādu, diezin vai paliks nemanīts valūtas bloka valstīs.
Lai cik grūts arī nebūtu priekšā stāvošais lēmums saistībā ar situāciju Grieķijā, acīmredzot, ir pienācis laiks rīkoties. Bezgalīgi vilkt laiku arī nevar. Un, kā sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs, pienācis laiks pārstāt auklēties ar Grieķiju.
Burkāns un pātaga
Turpinot tēmu par pacietības vadža lūšanu, vērts pieminēt, ka 1.jūlijā stājas spēkā grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Reklāmas likumā, kas palielina Patērētāju tiesību aizsardzības centra un citu kontrolējošo iestāžu pilnvaras, kā arī līdz 100 tūkstošiem eiro palielina maksimālo sodu par negodīgu komercpraksi.
Izmaiņas likumā ieviestas ar mērķi motivēt uzņēmējus uz godīgu komercdarbību un prasību izpildīšanu izvietojot reklāmas, vienlaicīgi piedāvājot uzņēmējiem iespēju brīvprātīgi novērst pārkāpumus bez sodu piemērošanas.
Iepriekš normatīvie akti nebija pietiekoši efektīvi, lai atturētu uzņēmējus no negodīgas prakses, jo viņiem izdevīgāk bija maksāt soda naudu, nevis izpildīt uzraudzības iestāžu prasības un izbeigt blēdīties.
Lai situāciju mainītu, sākot ar 1.jūliju maksimālais soda naudas apjoms par negodīgas komercprakses veikšanu palielināts līdz 100 tūkstošiem eiro, teikts Ekonomikas ministrijas paziņojumā.
Ja pārkāpējs ilgākā laika periodā nepildīs uzraudzības iestāžu lēmumu vai nodarījis ievērojamu kaitējumu patērētājiem, atbildīgās organizācijas varēs ierobežot vai slēgt negodīgas komercprakses īstenotāja elektroniskā līdzekļa (piemēram, mājaslapas vai domēna vārda) darbību. Tāpat šādos gadījumos uzraudzības iestādes varēs pat apturēt negodīgas komercprakses īstenotāja vai tā uzņēmuma (struktūrvienības) darbību.
Ref:017.010.103.7607