Referendumā Grieķijā vairākums ir nobalsojis «pret» sadarbību ar starptautiskiem partneriem, tādējādi var izdarīt secinājumus, ka Grieķija saka «nē» palīdzībai no starptautiskajiem partneriem un palikšanai eirozonā, tā tautas nobalsošanas rezultātus Grieķijā vērtē Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs.
Vairāk nekā puse grieķu balsotāju referendumā nav atbalstījuši vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, paziņojis Grieķijas iekšlietu ministrs.
Ņemot vērā, ka ekonomiskā situācija Grieķijā ir dramatiski pasliktinājusies, finansiāls atbalsts Grieķijai esošajā situācijā ir ļoti nepieciešams. Grieķijas valdība savu valsti un tautu ir novedusi līdz katastrofai, paziņojumā medijiem viedokli pauž Reirs.
Viņš vērš uzmanību, ka Grieķijas tautas mandāts – «nē» būs tālākais vadmotīvs Grieķijas valdībai, bet tas nepadarīs vieglāku sarunu procesu par nosacījumiem finansiālās palīdzības saņemšanai, drīzāk padarot sarunu procesu un finansiāla atbalsta saņemšanu par neiespējamu. Jo grūti iedomāties, ka citu valstu nodokļu maksātāji, būtu gatavi atbalstīt finansiāli Grieķiju, vienlaikus apzinoties, ka šo aizdevumu atpakaļ varētu nesaņemt.
Tāpat Reirs uzver, ka ārēja parāda norakstīšana Grieķijai nav pat apspriežama.
Grieķiju tuvākajā laikā sagaida ļoti grūti laiki, jo ekonomiskā izaugsme ir būtiski pasliktinājusies, bankās tiks noteiktas kapitāla kontroles, brīdina Latvijas finanšu ministrs.
Visticamāk, būs nepieciešami pasākumi no Eiropas Savienības puses, lai atvieglotu humanitāro krīzi Grieķijā, jo ekonomiskā un politiskā situācija radījusi ļoti sarežģītus apstākļus Grieķijas iedzīvotājiem, it sevišķi maznodrošinātajiem, vērtē Latvijas finanšu ministrs.
Pēdējo dienu notikumi Grieķijā ir bezprecedenta gadījums Eiropas un pasaules vēsturē, kā arī pašlaik nav skaidrs, kāda būs turpmākā notikumu attīstība.
Nesen eirozonā veiktās nopietnās strukturālās reformas nepieļaus līdzīgu situāciju atkārtošanās, jo eirozona ir mācījusies no krīzes un uzlabojusi institucionālo ietvaru problēmu risināšanai, izveidojot Eiropas Stabilitātes mehānisms. Tāpat pozitīva ietekme ir Eirosistēmas īstenotajai paplašinātajai aktīvu iegādes programmai, kas mazina Grieķijas notikumu iespējamo negatīvo ietekmi uz citu eirozonas valstu valdības vērtspapīru procentu likmēm, vērtē Reirs.
Viņš atzīmē, ka Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir zema, ņemot vērā niecīgos abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomus. Latvijas preču un pakalpojumu eksports pagājušajā gadā veidoja tikai 0,2% no kopējā Latvijas eksporta. Preču importa īpatsvars kopējā Latvijas importā ir vēl niecīgāks – 0,08% no kopējā Latvijas preču importa, savukārt pakalpojumu importā Grieķijas īpatsvars veidoja tikai 0,45%.
Plānots, ka drīzumā uz ārkārtas sanāksmi sanāks eirogrupas finanšu ministri un nevar izslēgt, ka būs arī ārkārtas Eirosamits par Grieķijas situāciju.
Ref: 102.000.102.10222