Šī gada trešajā ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, ir samazinājies par 1,7%. Gandrīz divas trešdaļas (65,6%) iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija ekonomiski aktīvi – vīriešu vidū šis rādītājs bija 69,8%, bet sieviešu – 61,8%.
Kopumā valstī bija nodarbināti 984,7 tūkst. cilvēku (56,1% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 7% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pārskata ceturksnī ir palielinājies, salīdzinot gan ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (2010.gada 3.ceturksnī attiecīgi 960,3 tūkst. cilvēku un 54,2%), gan salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni (2011.gada 2.ceturksnī bija 966,5 tūkst. cilvēku un 55,1%).
Nodarbināto iedzīvotāju kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk kā vīriešu, attiecīgi 50,8% un 49,2%.
Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Gandrīz pusei (49,2%) iedzīvotāju minētajā vecuma grupā būtiskākais bija darba samaksa.
Šajā laika posmā Latvijā bija 165,3 tūkst. darba meklētāju jeb 14,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem). Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā ir samazinājies, gan salīdzinot ar iepriekšējā gada 3.ceturksni, kad darbu meklēja 210 tūkst. cilvēku un to īpatsvars bija 17,9%, gan salīdzinot ar 2011.gada 2.ceturksni (attiecīgi 187 tūkst. cilvēku un 16,2%).
Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 16,2% un 12,6%. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem aprēķinātais reģistrētais bezdarba līmenis 2011.gada 3.ceturksnī valstī bija 12,0%.
Nedaudz vairāk kā puse (90,9 tūkst. cilvēku jeb 55%) no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazinājies par 6,1 tūkst.. Esošajā ekonomiskajā situācijā saglabājas liels skaits to darba meklētāju, kuriem ir darba pieredze. 2011.gada 3.ceturksnī darba meklētāji ar darba pieredzi bija 138,1 tūkst. jeb 83,6% no darba meklētāju skaita, bet gadu iepriekš šis rādītājs attiecīgi bija 182,9 tūkst. cilvēku un 87,1%.
Savukārt ekonomiski neaktīvi šajā laika posmā bija 604,3 tūkst. cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to skaits ir palielinājies par 0,3%.
Šī gada 3.ceturksnī nedaudz vairāk kā divas piektdaļas (44,3%) no ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem veidoja pensionāri, katrs trešais (29,1%) bija skolnieks vai students, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs devītais (11%) ekonomiski neaktīvais iedzīvotājs sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci, savukārt katrs četrpadsmitais (7,2%) bija ilgstoši slimojošs iedzīvotājs vai invalīds.
Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kuras ir potenciālie darba meklētāji, bet ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka pārskata ceturksnī valstī tādu cilvēku, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 42,1 tūkst. (7% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita). Salīdzinot ar 2010.gada 3.ceturksni, cilvēku skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, ir samazinājies par 5,6 tūkst..
Ref: 102.000.102.294