Bāzes efekta ietekmē gada inflācija stabilizēsies, tomēr tuvākajā nākotnē vairāki faktori turpinās radīt spiedienu uz cenu kāpumu – pasaules cenas, elektroenerģijas tarifi un vasarā paredzētais nodokļu kāpums, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa.
Šobrīd gada vidējā inflācija ir 0,8%, uzsver Kalnbērziņa.
Viņa stāstīja, ka vakar, 7.aprīlī, publicētajā pārskatā par pasaules pārtikas cenām ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ziņoja, ka martā pirmo reizi gada laikā pasaules pārtikas cenu indekss ir samazinājies. Salīdzinājumā ar februāri tas samazinājies par 2,9%, bet cenu līmenis joprojām bija par 36,5% augstāks nekā pirms gada. Mēneša kritumu galvenokārt veidoja cukura cenu samazinājums jau otro mēnesi pēc kārtas. Martā par 2,6% samazinājušās arī graudu cenas.
Pēdējā mēneša pārtikas cenu norises liecina par iespējamu cenu stabilizēšanos, taču, visticamāk, vēl neiezīmē pasaules pārtikas cenu krituma tendenci, jo augstais pieprasījuma līmenis kopā ar ierobežoto piedāvājumu samazinājis pārtikas uzkrājumu līmeni. Tādēļ cenas kāpa un saglabājas spiediens arī turpmākam cenu kāpumam, tā ekonomiste.
Tajā pašā laikā pasaules energoresursu cenas pēdējo mēnešu laikā turpinājušas strauji kāpt. Tām stabilizēties neļauj jau ieilgušais konflikts Lībijā, kā arī pieprasījuma atjaunošanās Japānā. Turklāt gaidāms, ka, daļai Japānas atomelektrostaciju pārtraucot darbību, pieaugs pieprasījums pēc pārējiem energoresursiem, tādējādi uzturot spiedienu uz energoresursu cenām pasaulē, norādīja Kalnbērziņa.
Jau ziņots, ka šā gada martā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, bija par 4,2% augstāks.
cenas ir augstas!