Ekonomisti: arī šī gada inflācija var pārsniegt 4%

Inflācijas problēma aktuāla ir ne tikai Latvijā, bet par tādu kļūst arī citur pasaulē. Vidējā gada inflācija šogad varētu būt augstāka par 4%, turklāt nav nekādu garantiju, ka to neiespaidos globālas tendences, pārliecināti ekonomisti.

Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova:

Inflācija pašlaik ir karsta tēma gandrīz visā pasaulē. Inflācijas risku dēļ ECB šo ceturtdien pat palielināja eiro bāzes likmi, kaut arī ekonomiskā situācija eirozonā vēl īsti nav tik laba, lai varētu nesāpīgi šādu likmju pieaugumu pieņemt. Tomēr jāatzīst, ka Latvijai inflācijas pieaugums nes vairāk negatīvu seku nekā citām valstīm.

Pirmkārt, otrās kārtas inflācijas efekts Latvijā ne reizi vien bijis pārmērīgs. Arī šoreiz pamatotas šķiet bažas, ka atsevišķi uzņēmumi ne tikai pārnesīs uz patērētāju pleciem visu degvielas sadārdzinājuma un citu pieaugušo izmaksu slogu, bet arī cenu kāpums kopumā varētu būt nepamatoti augsts. Ļoti nevienmērīga un gandrīz neeksistējoša algu pieauguma apstākļos, tas atkal ir liels sitiens cilvēku pirktspējai un patēriņam Latvijā.

Otrkārt, arvien lielāki ir riski, ka augstās inflācijas dēļ mēs nespēsim izpildīt Māstrihtas kritērijus. Kaut arī tas nav nekāds jaunums, tomēr ja mēs vēl joprojām stingri pieturējāmies pie eiro ieviešanas grafika, tad problēmas ar pašu uzstādītajiem mērķiem nav labs signāls ne aizdevējiem, ne investoriem. Turklāt nedrīkst aizmirst par liekām izmaksām, kuras rastos valstij un privātsektoram, gatavojoties ienākšanai eiro klubiņā, bet šo notikumu atkal pārceļot uz noteiktu periodu. Kaut arī inflācija nav galvenais izaicinājums Latvijai, tomēr to nevar ignorēt eiro ieviešanas kontekstā. Ja mēs pieturamies pie eiro ieviešanas kā viena no galvenajiem mērķiem, tad nedrīkst vienkārši gaidīt inflācijas norimšanos, bet aktīvi jādarbojas inflācijas risku mazināšanai. Protams, inflācijas spiediena mazināšana pirmām kārtām ir saistīta ar nodokļu un tarifu politiku pārskatīšanu, tāpat ir jāpievēršas konkurences jautājumiem uzņēmējdarbībā. Savukārt izskanējušie priekšlikumi par algu ierobežošanu privātajā sektorā nešķiet atbilstošs risinājums esošajai ekonomiskai situācijai.

Jāskatās, kā šogad izvērsīsies situācija naftas un citos izejvielu tirgos. Esošie cenu līmeņi ir ļoti augsti un kļūst ierobežojoši pasaules ekonomikas attīstībai. Pastāv iespēja, ka samazinoties ģeopolitiskajam saspridzinājumam Austrumos un, cerams, samazinoties dabas nemieru aktivitātei, naftas cenas varētu pārtraukt savu kāpumu un pat manāmi mazināties, kas dotu zināmu atvieglojumu energoresursu cenām arī Latvijā. Tomēr pagaidām var ar lielu varbūtību sagaidīt, ka vēl nesen izteiktās agresīvās prognozes par vidējo cenu kāpumu par 3,5% varētu izrādīties pārāk konservatīvas.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis:

Cīņa ar inflāciju pasaulē pamazām sāk kļūt arvien aktuālāka un pasākumu uzsākšana tās iegrožošanai nozīmē arī izaugsmes tempu mazināšanos, jo īpaši Ķīnā. Arī ECB ir veikusi pirmo soli. Drīzumā pasākumus, kas varētu iegrožot valdošās tendences, varētu uzsākt ASV. Sagaidāms, ka tas atsauksies pieprasījuma korekcijā pēc energoresursiem un pārtikas. Tomēr tikpat cik aktuāla kļūst inflācijas pieaugums, arvien vairāk ir jūtamas bažas par gaidu pieaugumu, kurām uzņemot inerci, ir sarežģīti izrauties. Latvijas gadījumā augošā inflācija un gaidu kāpums ir negatīvs faktors ekonomikas atkopšanās procesā. Reizē ar procentu likmju pieaugumu, tas nopietns šķērslis ekonomikas atgūšanās procesam. Lai arī inflācija varētu nākt par labu budžeta izpildei, tās tālāka augšupeja sāks atsaukties uz Latvijas konkurētspēju.

DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:

Aprīlī mēneša inflāciju iespaidos elektrības tarifi, bet jūlijā – akcīzes nodokļu kāpums. Atskaitot šos notikumus, kopējam procesu fonam turpmāk vajadzētu darboties par labu pakāpeniskai cenu stabilizācijai. Taču pat tad vidējā gada inflācija šogad varētu būt virs 4%. Turklāt neviens nevar droši garantēt, ka inflāciju veicinošās globālās tendences apsīks.

Cenu kāpums Latvijā ļoti daudz kam ir sekas, bet gandrīz nekam nav cēlonis. Algu un cenu mijiedarbības veidota inflācijas spirāle nedraud ne šogad, ne arī nākamajā gadā. Tāpēc veidot kompleksu inflācijas apkarošanas plānu, kas ietvertu tādus pieprasījuma puses pasākumus kā algu iesaldēšanu, nav nekādas jēgas. Vēl jo vairāk, algu kāpums ir absolūti nepieciešams emigrācijas apturēšanai un centieni to kavēt būtu ļoti aplama rīcība.

Tas, ka cenas ietekmējošu nodokļu kāpuma vairs nebūs, jau ir skaidri pateikts un šoreiz tam tiešām var ticēt. Ja apstāsies enerģijas un pārtikas cenu kāpums pasaulē, tad apstāsies arī inflācija. Ja šīs cenas kritīsies, tad Latvijā inflācija atkal var būt pat zemāka nekā ES vidēji, pateicoties šo produktu lielajam īpatsvaram patēriņa grozā. Ja enerģijas un pārtikas cenas kristos līdz līmenim, kāds bija 2009.gadā vai pirms 2007.gada, kas gan šķiet maz ticams, Latvijā atkal varētu būt pat deflācija, pat pie labas izaugsmes. Ticamākajam – augstu pasaules cenu scenārijam ilglaicīgais risinājums ir papildus ienākumu gūšana, tos ražojot, enerģijas gadījumā – arī izlietošanas efektivitātes celšana.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Turpmākajos mēnešos mērens cenu kāpums, visticamāk, turpināsies, taču gada griezumā inflācija Latvijā būtiski neaugs virs 4,2% bāzes efekta dēļ – pagājušajā gadā cenas pakāpeniski pieauga un gada beigās cenu līmenis jau bija augstāks nekā gada sākumā. Līdzīga situācija jau šobrīd vērojama Igaunijā, kur gan inflācija gada griezumā ir vēl augstāka nekā Latvijā. Savukārt gada otrajā pusē Latvijā cenu pieaugums jau varētu atslābt, jo izejvielu cenu pieaugums pasaulē vairs nebūs tik straujš kā gada sākumā. Turklāt, labvēlīgi attīstoties situācijai naftas ieguvējvalstīs, izejvielu cenas pat varētu samazināties. Šogad kopumā sagaidāms, ka cenu kāpums tomēr nepārsniegs 4%.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:

Vēl arvien Latvijas patēriņa cenas lielā mērā seko pasaules izejvielu cenu tendencēm. Sagaidāms, ka pasaules tirgos pārtikas un naftas cenu kāpums piebremzēsies. Turklāt gada otrajā pusē iespējams kritums, ja vien pasauli nesatricinās vēl kādas dabas katastrofas vai ģeopolitiskie notikumi. Tas dos nelielu atvieglojumu arī Latvijas iedzīvotājiem.

Tomēr, ņemot vērā līdz šim straujāku nekā gaidīts izejvielu cenu pieaugumu pasaulē un gada vidū plānoto kārtējo nodokļu paaugstinājumu, mūsu patēriņa cenu inflācijas prognoze šim gadam ir palielināta līdz 4.2% (janvārī prognozējām 3%). Sagaidāms, ka 2012.gadā inflācija pierims, tomēr līdz ar samērā augstām inflācijas gaidām un pakāpenisku mājsaimniecību patēriņa atgūšanos, samazinājums nebūs sevišķi straujš – gada vidējā patēriņa cenu inflācija varētu būt ap 2,6%.