Pērn novērotais algu kāpums galvenokārt skāris cilvēkus vecumā līdz 45 gadu vecumam, savukārt šogad reālā alga, iespējams, pieaugs straujāk nekā pagājušajā gadā, prognozē banku ekonomisti.
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:
Prognozējams, ka patēriņa cenu kāpumam kļūstot lēnākam, iedzīvotāju pirktspēja uzlabosies 2012.gadā un reālā vidējā neto alga pieaugs par 1,4%. Kamēr vājāks optimisms un lēnāks cenu kāpums mazinās darba ņēmēju iespējas panākt lielāku algu, tomēr emigrācija, kā arī prasmju un reģionālā nelīdzsvarotība balstīs algu kāpumu.
Vislielākais potenciāls algu paaugstināšanai ir eksportējošās nozarēs, kur produktivitātes uzlabojumi pēdējos pāris gados bija ievērojami lielāki nekā algu kāpums. Tomēr jāaizmirst par laikiem, kad algas tika lineāri palielinātas visiem par padsmit procentiem. Uzņēmumi plāno paaugstināt algas, bet galvenokārt “atslēgas” darbiniekiem un/vai atzīmējot labu darbinieka sniegumu – tādējādi algas vairāk ir sasaistītas ar darbinieku ražīgumu.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis:
Atalgojuma jomā šogad nav gaidāmi ļoti strauji uzlabojumi – bruto darba samaksa varētu uzrādīt pieaugumu vidēji par 4-4,5%, darba samaksai palielinoties gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā. Nozarēs un amatu grupās, kur šobrīd ir grūtāk atrast kvalificētus darbiniekus, iespējams mazliet straujāks algu pieaugums, savukārt virknē nozaru algu līmenis šogad varētu palikt arī nemainīgs. Ņemot vērā, ka gada vidējās inflācijas rādītājs šogad varētu būt ap 2,5%, tad reālā alga 2012.gadā kopumā varētu palielināties straujāk nekā pērn – par 1,5-2%.
Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs:
Pašreizējais algu kāpums skar galvenokārt cilvēkus līdz 45 gadu vecumam. Jaunieši līdz 20 gadu vecumam, kuri no krīzes cieta vissmagāk (visvairāk tika atlaisti un visnozīmīgāk tika samazinātas algas), 2011. gada beigās vidēji saņēma vairāk nekā par 15% lielāku atalgojumu nekā pirms gada, tiesa, jāatzīmē, ka šī vecumgrupa ir maza un veido ap 1% no visiem algu saņēmējiem. Turklāt salīdzinoši strauji (par apmēram 8%) vidējais atalgojums pieauga 30 – 45 gadus veciem darbiniekiem, kuri krīzi pārvarēja, vismazāk izjūtot atlaišanas un algas kritumu. Savukārt darbinieki pēc 60 gadu vecuma algas pieaugumu saņem vien izņēmuma kārtā – šajā vecumgrupā vidējā alga gada laikā pieauga mazāk kā par 2%.
Tas varētu liecināt par to, ka jaunākiem darbiniekiem biežāk tika palielināta darba slodze vai arī viņi biežāk sasniedza izcilus darba rezultātus. Salīdzinot ar pirmskrīzes gadiem, tagad algas pieaugums tiek biežāk pamatots ar konkrētā darbinieka sniegumu uzņēmuma labā nevis ar vispārējo inflāciju, valsts svētkiem vai emigrācijas draudiem.
Ref: 102.000.102.1148