Ekonomisti: Latvijā sagaidāma mērena inflācija

Latvijā septembrī pirmo reizi vienpadsmit mēnešu laikā pieaudzis kopējais cenu līmenis, kas liecina par cenu pieauguma tendences atgriešanos. Taču inflācija būs mērena, norāda banku ekonomisti.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis:

Patēriņa cenu indekss ir iegājis pieauguma fāzē un šāda tendence saglabāsies. Nav sagaidāms, ka cenas varētu sākt strauji celties. Ir prognozējama mērena inflācija. Tomēr tās gaitu koriģēs iekšējie un ārējie faktori. Liela ietekme uz cenu līmeni būs iespējamām izmaiņām nodokļos (PVN, akcīze), gaidāmais elektroenerģijas tarifu kāpums, kā arī iespējamai gāzes cenu pārskatīšanai. Lai arī sagaidāms neliels ienākumu pieaugums, pirktspēja būs samērā vāja, kā dēļ krass pakalpojumu cenu pieaugums nav gaidāms. Tomēr ir paredzams, ka noturoties ekonomikas izaugsmei, tieksme celt cenas, neskatoties uz vājo pirktspēju, tikai pieaugs. Tāpat jārēķinās, ka liela daļa inflācijas tiks importēta. To noteiks globālās un reģiona ekonomikas attīstības tendences un valdošais noskaņojums.

DnB NORD bankas ekonomists Pēteris Strautiņš:

Gada inflācijas atjaunošanās iezīmē pakāpenisku atgriešanos pie zināmām normām Latvijas ekonomikā. Pēc svārstībām starp divām galējībām – ar divciparu skaitli rakstāmas inflācijas un deflācijas – cenu līmenis tiecas uz stabilitāti, ar to saprotot mērenu virzību uz augšu.

Vietējie faktori gan šogad, gan vēl nākamgad cenas drīzāk ietekmēs virzienā uz leju, atskaitot iespējamās nodokļu izmaiņas. Ir gandrīz neizbēgami, ka 2011.gada budžets tiks balansēts arī ar daļēju samazināto PVN likmju atcelšanas palīdzību. Diemžēl nevar pilnībā izslēgt arī pamatlikmes kāpumu, kas gan būtu ļoti nevēlams solis.

Tomēr cenu pieaugumu galvenokārt virzīs globālie procesi, pirmkārt enerģijas un pārtikas tirgi.

Pieprasījuma un piedāvājuma attiecības Latvijas ekonomikā turpmāko 2-3 gadu laikā neveidos nekādus priekšnosacījumus straujam inflācijas lēcienam. Tā kā cenu augšanu veicinošie globālie faktori pieņemsies spēkā tikai pakāpeniski, tad pārskatāmā nākotnē dzīvosim cenu stabilitātes periodā.

Nordea Markets finanšu produktu speciālists Andris Lāriņš:

Ekonomikas dati rāda, ka deflācijas jeb cenu krituma periods, par kura ieilgšanu bija bažas pirms pāris gadiem, ir aiz muguras. Tāpat dati rāda, ka inflācijas tendences gada laikā nemainās. Mēs joprojām pieturamies pie iepriekš izteiktā apgalvojuma, ka Latvijas iedzīvotāju tēriņu turpmāks pieaugums tuvākajā nākotnē varētu būt mērens, tāpēc arī būtisks cenu kāpums nākamajos mēnešos nav gaidāms.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:

Mazliet uztrauc strauji pieaugošās patērētāju inflācijas gaidas – izskatās, ka skaļie paziņojumi par atsevišķu pārtikas produktu cenu pieaugumu liek iedzīvotājiem attiecināt cenu kāpumu arī uz citām precēm un pakalpojumiem.

Bankas patēriņa cenu prognoze šim gadam ir -1.2% (gadā vidēji). Nākamgad sagaidāma mērena inflācija, patēriņa cenām pieaugot vidēji par aptuveni 1.5%. Tomēr jāuzsver, ka šajās prognozēs ir pieņemts, ka pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu likmes nemainīsies.

Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova:
Analizējot nepilna gada garumā pieredzēto deflācijas periodu, jāsecina, ka tas bija īsāks, nekā būtu bijis vēlams. Kaut arī kopumā patēriņa cenu kritums bija visai niecīgs, ražotāju cenu kritums un algu samazinājums tomēr deva savu ieguldījumu Latvijas ražotāju konkurētspējas uzlabošanā. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka nelielais patēriņa cenu kritums tikai daļēji kompensēja ienākumu kritumu vairumā Latvijas ģimeņu, tādējādi, cilvēku pirktspēja kopumā ir būtiski kritusies. Ekonomiskā situācija vēl joprojām ir ļoti trausla, un ,diemžēl, augošās cenas būtiski ierobežos patēriņa tirgus atveseļošanās procesus. Kaut arī tagad mēs atkal esam iegājuši inflācijas fāzē, tas ne tuvu nenozīmē, ka cenas atkārtos iepriekšējā inflācijas perioda dinamiku. Tiesa – atsevišķi cenu lēcieni ir sagaidāmi.