Eksperti: mazumtirdzniecības apgrozījumu samazina augstās degvielas cenas

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējā apgrozījuma samazināšanos galvenokārt veicinājušas degvielas augstās cenas un līdz ar to arī benzīna tirdzniecības kritums, norāda Latvijas ekonomisti.

DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:

Varētu izvirzīt hipotēzi, ka periodā ar augošām degvielas cenām, kāds bija janvāris (cenas pieauga par 5,2%), autovadītāji pēc iespējas cenšas atlikt uzpildīšanos, kamēr periodā ar krītošām cenām – steidz izmantot to priekšrocības. Tāpat ziņa par gaidāmo nodokļu kāpumu varēja veicināt preventīvu uzpildīšanos decembrī, kad degvielas tirdzniecība mēneša griezumā pieauga par 6,2%. Arī sniega daudzums šogad neveicina vēlmi pārvietoties ar auto. It kā nevar izslēgt arī kontrabandas ietekmes pieaugumu, kaut arī ziņas par cenu pieaugumu melnajā tirgū par to it kā neliecina.

Tik svaigu datu par eksportu šobrīd nav, taču tā pieaugums gada griezumā joprojām noteikti ir rakstāms ar divciparu skaitli, ir sagaidāms ES fondu apguves un banku kreditēšanas pieaugums, bet darbavietu skaits vidēji šogad būs par vairākiem desmitiem tūkstošu lielāks nekā pērn. Šādos apstākļos arī mazumtirdzniecības apgrozījumam ir potenciāls pieaugt daudz vairāk nekā par 0,1% gada griezumā, kā tas bija janvārī. Jāatzīmē arī, ka rezidentu noguldījumu summa janvārī un decembrī ir bijusi vēsturiski augstākajā līmenī, skaidrās naudas daudzums apgrozībā vēl atpaliek no trekno gadu līmeņiem, tomēr gada griezumā pieaudzis par 20,4%.

Būtu gan ļoti vēlams, lai 2011.gada budžeta konsolidācijas nomācošajā rondo pēdējais akords atskanētu pēc iespējas drīz. Optimismu kopumā neveicinošais ziņu saturs, kā arī patērētāju noskaņojums indekss par februāri neliecina, ka jau ziemas pēdējā mēneša datos būtu sagaidāms straujš pieaugumu, taču kritumu pret tik zemu bāzi gaidīt arī nav pamata.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis:

Janvārī, pēc drudžaino svētku pirkumu mēnešiem gada beigās, varēja sagaidīt nelielu atslābumu pircēju rosībā. Taču šo kritumu galvenokārt nosaka auto degvielas tirdzniecības kritums.

Pamazām, nostiprinoties kopējām tendencēm ekonomikā, sekmējas arī patēriņa atdzīvošanās. Tādēļ arī šogad tirdzniecībā vērosim aktivitātes kāpumu. Tomēr to koriģēs augošā inflācija un nodokļi, kas noēdīs lielu daļu potenciālā ienākumu pieauguma, kā arī turpinās mainīties patēriņa struktūra.

Visticamāk, kritumu turpinās uzrādīt degvielas tirdzniecība. Vairāku iemeslu pēc. Pārvietošanās un sava auto transporta uzturēšana kļūst arvien dārgāka. Tas daudziem auto īpašniekiem liek pārskatīt savus paradumus, kā dēļ pastiprināsies pārorientēšanās uz mazlitrāžas auto. Aktuāls ir jautājums par to, cik degvielas tirdzniecības kritums ir paša patēriņa kritums, cik ēnu ekonomikas devums. Tādēļ valdībai vajadzētu atkārtoti izvērtēt akcīzes nodokļa pieauguma ietekmi un pastiprināti darboties ēnu ekonomikas iegrožošanā, kas līdz ar vērojamo nodokļu kāpumu rada labvēlīgus apstākļus tās izplatībai.

Ļoti ticami, ka augstās cenas veicinās nelegālās degvielas tirgus pieaugumu. Turklāt tas turpinās aktualizēties gan iespējamo naftas cenu kāpuma, gan nodokļu celšanas dēļ. Lielākas degvielas izmaksas atsauksies arī uz citu segmentu patēriņu un kopējo aktivitātes pieaugumu. Līdzīga ietekmi saglabās arī kāpjošās pārtikas cenas, kas liks daudziem vērtēt savu patēriņa grozu, taupot un izvēloties lētākus produktus. Līdz ar labvēlīgām cenām arvien aktīvāk tiek piedāvāti pārtikas produkti tiešajā pārdošanā, apejot nodokļus un statistiku. Tikmēr saglabājoties tendencēm ekonomikā, patērētāji, kam saglabāsies ienākumi un darbs, brīvāk lūkosies nepieciešamo un kāroto preču iegādes virzienā, pie reizes meklējot sev izdevīgākās cenas.

Lielākā aktivitāte būs vērojama galvenokārt nepārtikas preču segmentos, no kuriem patērētājs nebūs gatavs atteikties. Līdz ar to, piedāvājums no ēnu ekonomikas puses arī augs, bet tās apkarošanā ievērojamus rezultātus īstermiņā sasniegt nebūs iespējams.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:

Augstāki nodokļi un pieaugošā inflācija (īpaši pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem) turpinās ierobežot mājsaimniecību patēriņa izaugsmi. Arī darba tirgū situācija uzlabosies lēnām – pat, ja bezdarba līmenis kritīs, darba vietu rašanās sagaidāma gausa. Lai gan mazumtirgotāju optimisms šī gada sākuma ir pieaudzis, patērētāju noskaņojums saglabājas svārstīgs un tam nav novērojama tendence pieaugt. Lielo pirkumu plāni turpmākajiem 12 mēnešiem palielinās, tomēr šobrīd mājsaimniecības mēģina ierobežot nozīmīgus pirkumus. Sabiedrībā ir zināma neskaidrība par to, kad, kā un kuri nodokļi un tarifi mainīsies un kā tas atspoguļosies mājsaimniecību budžetos, turklāt vairums iedzīvotāju necer uz algu pieaugumu.

Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova:

Pēc Ziemassvētku tēriņiem pircēju aktivitāte janvārī vienmēr ir visai vāja, tomēr šogad patēriņu papildus ierobežoja vairāki faktori: auksta ziema, augstās naftas cenas, nodokļu kāpums un optimismu neveicinošās diskusijas par fiskālo konsolidāciju valstī.

Jaunākie notikumi pasaules un Latvijas ekonomikā, kā arī sadrumstalotais pašmāju ziņu fons apstiprina mūsu prognozes, ka iekšējais tirgus diez vai tuvākajā laikā varētu kļūt par spēcīgu atbalstu ekonomikas atveseļošanās procesiem. Pat ja vidējā alga uzrādīs nelielu pieaugumu, pārtikas un energoresursu sadārdzinājums šogad būtiski ierobežos iedzīvotāju pirktspēju. Protams, paliek iedzīvotāju grupa ar stabilu finansiālo situāciju, – tieši tā veicina pēdējā pusgada laikā fiksēto patēriņa atgūšanos. Bet arī šie cilvēki vēl joprojām ir konservatīvi savos tēriņos, jo pastāv visai augsta neprognozējamība valdības lēmumos un Latvijas ekonomikas virzībā.

Protams, ja nepieredzēsim spēcīgu ārējo šoku ietekmi (piemēram, daudz augstākas naftas cenas, fiskālās krīzes saasināšanās Eirozonā utt.), tad mērens optimisms un pakāpeniska atveseļošanās darbaspēka tirgū un ekonomikā kopumā sekmēs arī mazumtirdzniecības pieaugumu. Tomēr runāt par kaut daļēju pirmskrīzes patēriņa pozīciju atgūšanu pagaidām vēl nav pamata.