Arī pēc vēlēšanām, lai izvairītos no Latvijas ekonomikas stagnācijas, nospraustajam tautsaimniecības kursam jāpaliek nemainīgam, uzskata Latvijas un ārvalstu eksperti.
Pēc ekspertu domām, galvenie pasākumi, kas būtu jāveic gaidāmajiem politikas veidotājiem, ir: jāsamazina budžeta izdevumi, jāizvairās no valsts parāda palielināšanas, jāievēro starptautisko aizdevēju nosacījumi, jāstiprina vietējā ražošana, jāveicina eksports, raksta Dienas Bizness.
Iesāktais budžeta konsolidācijas darbs ir jāturpina, jo uz Latvijas pleciem vēl joprojām ir ārvalstu saistību lielais slogs un nepieciešamība dzēst starptautisko aizdevēju dotos kredītus, kaut arī tie pēc pēdējām pozitīvajām ekonomikas attīstības prognozēm pilnā apmērā nebūs jāizmanto. Tāpēc nākamajai valdībai būtu jāpieturas pie budžeta veidošanas stingrās disciplīnas un jācenšas nepalielināt valsts parādu, uzskata Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras Latvijā prezidents Jorgs Tumats.
Kopā ar SVF un Eiropas Komisiju izstrādātā programma, ko Latvija ir piekritusi ievērot, ir stingra, tomēr tā ir nepieciešama, jo Latvija nevarēja turpināt tērēt vairāk, nekā tā var atļauties. Tādēļ labākais scenārijs Latvijas tautsaimniecībai pēc vēlēšanām būtu, ja jau panāktais progress turpinātos un starptautiskā aizdevuma programma netiktu mainīta, domā Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs Mortens Hansens.
Nesamazinot izdevumus, bet ceļot nodokļus, riskējam ar ilgu tautsaimniecības stagnāciju ar visām no tā izrietošajām sekām: bezdarbs, kas pamazām samazinās, pieaugtu; tāpat arī ēnu ekonomikas īpatsvars, bet Valsts kases iekasēto nodokļu apjoms kristos; reizē ar nodokļu celšanu pieaugtu cenas, inflācija un diemžēl pieaugtu ārējais parāds, pārliecināts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.