Ekonomiskā izaugsme Latvijā ir atjaunojusies, savukārt pirmskrīzes līmenis varētu tikt sasniegts 2014. – 2017. gadā. Jebkurā gadījumā jāatceras, ja arī ekonomika augs, tas vairs nebūs tas pirmskrīzes līmenis, no kāda iesākās kritums, pārliecināts SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Ja pieņem, ka Latvijā ik gadu tiks fiksēts optimālais iekšzemes kopprodukta pieaugums līdz pat 7% apmērā, pirmskrīzes līmeni valsts varētu sasniegt 2014. gadā. Taču, ja Latvijas IKP ik gadu pieaugs par 4%, pirsmkrīzes līmeni sasniegsim 2017. gadā, norāda Gašpuitis.
Runājot par kreditēšanu, ekonomists atzīst, ka parādsaistību līmenis samazināsies, taču šīs problēmas mājsaimniecības izjutīs vēl ilgstoši, un jaunas kredītsaistības cilvēki uzņemsies pakāpeniski. Attieksme pret kredītsaistībām ir mainījusies, arī tie cilvēki, kuri var atļauties, šobrīd pārdomā, vai vajadzētu ņemt kredītu. Cilvēki vairs neuzņemsies kredītsaistības uz 40 gadiem, kā tas bijis pirms krīzes, teic Gašpuitis.
Arī bankām jaunus klientus piesaistīt būs grūtāk, kamēr sabiedrībai nebūs skaidrības par budžeta konsolidāciju un attiecībā uz to pieņemtajiem valdības lēmumiem, kas varētu ietekmēt arī Latvijas iedzīvotājus. Savukārt strādājošo atalgojums, pat ja tiks palielināts, būs inflācijas ietekmēts, domā Gašpuitis, piebilstot, ka atalgojuma palielināšana tomēr spēs tikt līdzi inflācijas pieaugumam.
Strauji pieaugošas inflācijas gaidas šobrīd ir pārāk lielas, iestājusies pat neliela panika, taču līdz gada beigām tā varētu pierimt. Līdzīgas ažiotāžas bija arī 2008. gadā, kad sabiedrību biedēja ar lielo inflāciju un cilvēki kā negudri traucās uz veikaliem, lai iepirktu sāli, griķus, cukuru. Arī šobrīd tādas ažiotāžas ir, taču tās ir īslaicīgas un tām nevajadzētu pakļauties, tā Gašpuitis.
ārprāts, cik ilgi vēl jāgaida :(