Par vainīgu parādu izveidē sevi pašu atzīst 33,1% aptaujas dalībnieku, kamēr valdību parādos vaino 19,2%, pakalpojumu nodrošinātājus 18,2%, bet sabiedrību – 2,4%, liecina uzņēmuma Lindorff Oy pētījums.
Daudzi pārmetumi ir izteikti par to, ka ekonomiskās augšupejas laikā preces un pakalpojumi tika gandrīz «mesti pakaļ» cilvēkiem, bet tagad neviens nav ieinteresēts nākt pretī. Tomēr uz jautājumu vai pakalpojuma sniedzējs ir pietiekami skaidri informējis par preces un pakalpojumu apmaksas noteikumiem Latvijā 70% respondentu atbildēja apstiprinoši.
Līdzīgs pētījums veikts arī Igaunijā, kur secināts, ka gandrīz puse (48.7%) valsts iedzīvotāju uzņēmušies vainu par parādiem. Igaunijā pakalpojuma nodrošinātājs parādos vaino 14.4%, valdību 6.5%, bet sabiedrību 6.0%.
«Šīs atbildes ļoti precīzi sniedz atbildi uz sabiedrībā bieži uzdoto jautājumu: «Kāpēc igauņiem lietas iet labāk nekā mums?» Tas ir pavisam vienkārši – jebkurā sarežģītā situācijā vai tā ir krīze vai nenomaksāts rēķins, atbildību nes visas iesaistītās puses, tāpēc ir bezjēdzīgi koncentrēt savu enerģiju uz vainīgo meklēšanu, tā vietā ir jāfokusējas uz risinājuma meklēšanu. Izskatās, ka igauņi to jau ir paveikuši, kamēr mēs, latvieši, ar degsmi un azartu meklējam uz ko tad novelt vainu!», saka Reinis Kučers, Lindorff Oy Latvijas filiāles ģenerāldirektors.
that’s the spirit!