Eksports joprojām ir Latvijas rūpniecības virzītājspēks, kamēr vietējie uzņēmumi un patērētāji saglabā savu piesardzību, norāda ekonomikas eksperti.
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:
Ražotāju noskaņojums saglabājas diezgan stabils – neskatoties uz to, ka jauno pasūtījumu novērtējums novembra sākumā nedaudz saruka, uzņēmumu gaidas par ražošanas apjomiem turpmākiem mēnešiem palielinājās. Tomēr ražotāji ir piesardzīgi un tuvākajā laikā neplāno pieņemt darbā daudz jaunus darbiniekus. Līdz ar to, ka mūsu galvenie tirdzniecības partneri (piem., Vācija, Zviedrija) uzrāda labākus izaugsmes rādītājus nekā citas Eiropas valstis, turklāt mūsu eksportētāji turpina meklēt jaunus tirgus (piem., pieaug eksports uz Alžīriju, Ēģipti, Saūda Arābiju), pieprasījums pēc Latvijā ražotām precēm augs arī nākamgad. Tiesa gan, ārējā pieprasījuma kāpums būs lēnāks nekā šogad, turklāt jautājums ir, vai mums būs pietiekoši daudz jaudu, lai šo pieprasījumu apmierinātu.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis:
Rūpniecības apjomu izaugsmi turpina virzīt eksports, kā arī palielinās ražošana vietējam tirgum. Tāpat kopējo nozares veikumu tuvākajos mēnešos ietekmēs laikapstākļi jeb iedzīvotāju nepieciešamība pēc siltumenerģijas.
Ražotāju konkurētspēja un mērķtiecīga orientēšanās uz eksportu ir pašreizējā snieguma pamatā. Tāpat neskatoties uz parāda krīzi eirozonā, pasaules ekonomika turpina attīstīties. Ir pamats sagaidīt, ka izaugsme Latvijas rūpniecībā turpināsies, lai arī nākamgad tempi, visticamāk, kļūs mērenāki. Taču nākamais gads ražotājiem būs ne mazāk izaicinājumiem bagāts. Pieaugs tādi konkurētspēju ietekmējoši faktori kā inflācija un algu pieaugums, kā arī atbilstoša darbaspēka piedāvājums. Pozitīva ietekmi varētu atstāt gaidāmais reitinga paaugstināšana, kas uzlabos nosacījumus investīciju ienākšanai un attiecīgi uzņēmumu attīstībai. Jau ir izskanējis par vairāku nozaru uzņēmumu darbošanās tuvu jaudu maksimumam. Tādēļ to attīstība ir ļoti nepieciešama, taču lēmumu par šādu soli var bremzēt neskaidrība gan ap mūsu valsts budžetu un nodokļu politiku, gan arī nenoteiktība eirozonā. Sagaidāms, ka turpinoties tendencei nozare turpinās veicināt nodarbinātības pieaugumu un veidojot sabalansētāku struktūru, augs tās īpatsvars tautsaimniecībā.
DnB NORD bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:
Eksporta nozares turpinās attīstīties, kamēr mūsu patērētāji būs nedaudz piesardzīgāki. Arī ārējos tirgos ir būtiski riski, kas, pirmkārt, saistīti ar eirozonas valstu parādu krīzi, taču patērētāji un uzņēmēji mūsu galvenajos Eiropas tirgos — Vācijā un Ziemeļvalstīs – nākotnē joprojām raugās optimistiski; Vācijā noskaņojums ir vispozitīvākais kopš atkalapvienošanās 1990.gadā.
Tāpat izaugsmes iespējas mūsu ekonomikai veidos pieaugošais eksports ārpus ES robežām: ja 2007.gadā ārpus ES gāja 24% no mūsu eksporta, tad šī gada pirmajos deviņos mēnešos – jau 29%.
Par rūpniecības galveno virzītāju pārliecinoši ir kļuvis metālapstrādes un mašīnbūves nozaru kopums, un sagaidāms, ka tas šo lomu saglabās arī nākamajā gadā, jo šīs nozares apvieno jau lielu sasniegto ražošanas apjomu ar labvēlīgu dinamiku. Savukārt kokapstrādes devums pieaugumā pakāpeniski mazināsies pēc tam, kad oktobrī tas sasniedza visu laiku lielāko izlaides apjomu (sezonāli izlīdzinātajos datos). Pārtikas ražošanā nekad nav bijušas raksturīgas straujas svārstības. Tā būs arī turpmāk, bet tās ietekme mainīsies no viegli negatīvas šī gada pirmajos desmit mēnešos uz viegli pozitīvu. Enerģētikas sektora ietekme uz kopējiem rūpniecības rādītājiem oktobrī mēneša griezumā bija viegli negatīva (-0.6%), taču novembrī tā jau noteikti ir bijusi ļoti pozitīva, pateicoties gan augstajam ūdens līmenim upēs, gan aukstajām mēneša beigām.
Jā, jā, jā.