Tāpat kā IKP trešā ceturksņa dati, arī ārējās tirdzniecības dati uzrāda negaidīti pozitīvu veikumu. Septembrī Latvijas eksporta apjomi sasnieguši jaunus un nebijušus augstumus, uzrādot 460,7 miljonus latu, kas ir par 30,7% vairāk nekā pērnā gada septembrī.
Arī imports ir kāpis un sasniedzis 547,5 miljonus latu (+30,3%), secināts SEB bankas makroekonomikas apskatā.
Pārliecinošie eksporta rādītāji atspoguļo secīgu Latvijas uzņēmumu pievēršanos ārējiem tirgiem. Tomēr iespaidīgais kāpums nebūt nav bijis tikai uz vietējo uzņēmumu radīto preču eksporta pieauguma rēķina. Liela daļa eksporta kāpuma veido un uzlabo reeksports. Piemēram, ārējās tirdzniecības bilances apgrozījumu uzlabo Inčukalna gāzes krātuve, kas noteiktos periodos gan palielina importa apjomus, gan uzlabo eksporta apjomus. Tāpat satiksmes un
lidaparātu imports un eksports norāda uz aktīvu preču tranzīta plūsmu caur Latviju. Tādēļ eksporta apjomiem cieši turpina sekot arī imports.
Tas arī atspoguļo gan privātā patēriņa atkopšanos, gan rūpnieciskā sektora pieaugošo aktivitāti. Septembrī bilances iztrūkums ir mazinājies uz sasniedzis 86,9 miljonus latu.
Kopumā deviņos mēnešos preču tirdzniecības bilancē ir vērojams 764 miljonu latu iztrūkums. Jāpiezīmē, ka negatīvu bilanci veido vairāk nekā 70% preču grupu, kuru kopējā negatīvā bilance veido 1,66 miljardus latu.
Lielāko negatīvo saldo uzrāda energoresursi (-447 milj. latu), elektropreces (-125.4 milj. Latu), mehānismi un mehāniskās ierīces (-111.4 milj. Latu), plastmasa un tās izstrādājumi (-104 milj. latu).
Lielāko devumu šā iztrūkuma mazināšanā sniedz kokrūpniecības pozitīvais saldo (+597 milj. latu), kas sedz aptuveni 36% no šā iztrūkuma. Tai seko graudaugu kultūru tirdzniecības bilance, kas veido vien 54 miljonu latu pārpalikumu.
Līdzšinējā eksporta kāpuma pamatā ir gan pozitīvās tendences ārējos tirgos, cenu pieaugums, kā arī reeksports. Ilgākā termiņā eksporta izaugsmes tempi kļūs mērenāki. To ietekmēs cenu pieauguma mazināšanās, gan arī gaidāmie konsolidācijas pasākumi ES, piemēram Lielbritānijā.